Ministru kabinets (MK) uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt detalizētu plānu iepirkumu sistēmas uzlabošanai un līdz 2020.gada 15.janvārim iesniegt to apstiprināšanai valdībā, informē EM.
Uzlabojumi iepirkumu sistēmā nepieciešami, jo pēdējā laikā izskanējušās ziņas ļauj noprast par būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, it sevišķi būvniecībā, skaidro ministrijas pārstāvji.
EM pašreizējos likumos, kas regulē iepirkumus saskatījusi tādus trūkumus kā nepamatotu, neobjektīvu un neadekvātu prasību izvirzīšana publiskā iepirkuma procedūras dokumentos, kas samazina potenciālo pretendentu loku, mazinot konkurenci publiskajos iepirkumos, un šķēršļus ārvalstu piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju ienākšanai Latvijas tirgū un dalībai publiskajos iepirkumos. EM pie trūkumiem pieskaita Konkurences padomes (KP) nepietiekamo kapacitāti un pilnvaras izmeklēšanas procesā, kā arī sarežģīto un neefektīvo zaudējumu piedziņas procesu.
Ministrija arī norāda uz sabiedrībā esošo augsto tolerances līmeni un izpratnes trūkumu par Konkurences likuma pārkāpumu bīstamību.
Valsts pārvaldes institūcijas ieteikušas izskatīt iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus vai standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā nozaru griezumā (piemēram, IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas jomā). Vēl ieteikts apsvērt iespēju veikt publisko iepirkumu centralizēšanu, uzticot lielu un sarežģītu iepirkumu veikšanu centralizētai institūcijai. Institūcijas arī vēlas, lai tiktu veicināta ātrāka publisko iepirkumu izziņošana.
Pēc Tieslietu ministrijas izvērtējuma EM rosina papildināt KP pilnvaras ar efektīvākiem atbildības piemērošanas rīkiem, t.sk. attiecībā uz uzņēmumu amatpersonām.
Lasiet arī: Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu
Ieteikts arī izvērtēt iespēju piešķirt kompetenci valsts iestādei centralizēti vērsties ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību tiesā pret uzņēmumiem, kas ir pārkāpuši Konkurences likuma regulējumu gadījumā, ja attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, tai skaitā pašvaldība, noteiktajā termiņā neuzsāk zaudējumu piedziņas procesu. Aicināts izvērtēt iespēju izveidot metodisku materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu piedziņai un izvērtēt iespēju veidot publisko reģistru publisko iepirkumu līgumiem, atspoguļojot sākotnējo līgumu cenu un faktiski samaksāto līguma cenu, sākotnējos termiņus un to pagarinājumus, kā arī līguma laušanas iemeslus, ja tādi pastāv. Tāpat ierosināts pilnveidot regulējumu attiecībā uz pretendentu izslēgšanas kritērijiem un atlases kārtību.
EM norāda, ka darba grupa nav veikusi priekšlikumu vispusīgu analīzi un tie nav saskaņoti ar citām ieinteresētajām iestādēm. Tāpēc aicināts izveidot ekonomikas ministra vadītu darba grupu, iekļaujot pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, VAS Valsts nekustamie īpašumi, Būvniecības valsts kontroles biroja, KP, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Darba grupas uzdevums ir izstrādāt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, norādot par katra priekšlikuma ieviešanu atbildīgo institūciju un priekšlikuma ieviešanas termiņu.