Šī brīža reģionālo nenoteiktību dēļ lietuvieši uzkrāj vairāk zelta stieņu un monētu. Kā stāsta naudas kaltuves vadītājs, krīzes laikā investīcijas bieži vien tiek novirzītas uz zeltu, informē Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Baltijā vienīgajā naudas kaltuvē ir palicis maz zelta izstrādājumu – tikai daži zelta kuloni, monētas un zelta stieņi.
«Cilvēki joko, ka nauda pazūd ātri, bet zelts ir stabils un viegli pārdodams,» LRT TV stāsta naudas kaltuves direktors Lins Veikals (Linas Veikalas).
Salīdzinot ar pērno gadu, 2022.gadā zelta pārdošanas apjomi ir palielinājušies vairākas reizes.
Īpaši straujš pārdošanas kāpums ir vērojams pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā.
«Vēsturiski zelta vērtība vienmēr pieaug, kad iestājas krīze, kas ir pretēji vērtspapīriem vai obligācijām. Tas vairāk ir krīzes ieguldījumu instruments,» stāsta Veikals.
«Aplūkojot visu situāciju kopumā un ņemot vērā šodienas inflāciju, ir sagaidāms zelta cenas kāpums, kas automātiski novedīs pie tā pieprasījuma pieauguma.»
Kad sākās karš, zelta cena un pieprasījums pēc tā pieauga burtiski pa stundai, stāsta juvelierizstrādājumu veikala Premiere radošais direktors Vitauts Jonutis (Vytautas Jonutis).
Ieguldījumu zelts tika izspiests no tirgus. Tikmēr juvelierizstrādājumu tirgotāji pagaidām nav paaugstinājuši zelta izstrādājumu cenas.
«Šobrīd ir novērojams, ka cilvēki nāk un vēlas, lai pirkums būtu rotaslieta, un lai tā būtu arī investīcija. Cilvēki kļūst izvēlīgāki, un viņi vairs netērē naudu pa labi un pa kreisi, lai tikai nopirktu kaut ko,» stāsta Jonutis.
Pēc Jonuta teiktā, zelta cena ir atkarīga no biržas, un tā var svārstīties katru dienu.
šobrīd svarīgs faktors ir Krievijas zelta embargo.
Uzņēmuma Eurodata, kas tiešsaistē pārdod investīciju zeltu un monētas, komercdirektors Eriks Daukša (Erikas Daukša) stāsta, ka kopš februāra beigām pieprasījums pēc zelta ir palielinājies desmit reizes.
«Cilvēki ir pasūtījuši zeltu pat veicot iepriekšēju pasūtījumu, un gaidīšanas laiks ir bijis aptuveni mēnesis vai vairāk,» stāsta Daukša.
Zelta stieņi joprojām ir vispopulārākais veids, kā iegādāties dārgmetālu. Cilvēki iegulda lielākos stieņos, kas sver līdz pat simts gramiem.
«Desmit gramu stienis maksā aptuveni 600 eiro, 1 unces (28,34 grami) stienis – aptuveni 1 800 eiro, bet 50 gramu stienis šobrīd maksā 2 900 eiro, savukārt 100 gramu stienis – 5 600 līdz 5 700 eiro,» informē Daukša.
Monētu cenas svārstās no dažiem desmitiem eiro līdz aptuveni trīs tūkstošiem eiro.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1758001/amid-economic-uncertainty-lithuanians-are-turning-to-gold