Jo ilgāk tiks novilcināti lēmumi, kas saistīti ar enerģētikas politikas stratēģiju, kas līdz šim lielā mērā balstīta uz dabasgāzes izmantošanu, jo lielāks risks, ka būsim spiesti pārmaksāt par dabasgāzes lietošanu nākotnē, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
Viņa norāda, ka dabasgāzes cenu attīstība nozīmīgi ietekmē inflāciju Latvijā – ne tikai liekot mainīt elektroenerģijas un siltuma tarifus, bet arī palielinot vai samazinot ražošanas izmaksas un tādējādi nonākot preču un pakalpojumu cenās.
Kalnbērziņa atzīmē: «Pašlaik Latvijā 100% dabasgāzes importējam no Krievijas, un tās piedāvātā cena pilnībā piesaistīta norisēm naftas tirgū. Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta lēmums pagaidām nav pieņemts, un vilcināšanās šajā jomā tikai uzlabo Krievijas pozīciju sarunās par cenu noteikšanu jaunajos tirgus apstākļos.» Tāpat banku eksperte piebilst, ka «Latvijai arī vēl priekšā esot nopietna slānekļa gāzes potenciālo ieguvju izpēte. Lai gan par to iespējamo atdevi dažādi speciālisti izteikušies skeptiski un arī ekoloģisko risku jautājums nav maznozīmīgs, Lietuva pašlaik apsver šādas izpētes izmantošanu».
Izvērtējot tendences, ekonomiste norāda, ka ASV pēdējo gadu laikā, īpaši 2010. gadā, ir strauji palielinājušas slānekļa gāzes ieguvi. Iemesls tam – jaunas tehnoloģijas izmantošana, ar kuras palīdzību ir iespējams veidot horizontālos urbumus, tādējādi spējot piekļūt gāzes krātuvēm, kuras iepriekš tika atzītas par pārāk dārgām un neizdevīgām.
Šī neparedzēti straujā dabasgāzes ražošanas kāpuma ietekmē veidojoties nozīmīga atšķirība starp gāzes cenām ASV un pārējā pasaulē. Pagājušajā gadā nozīmīgi kāpusi ASV slānekļa gāzes ražošanas apjoms, padarot dabasgāzi brīvi pieejamu vietējiem ražotājiem. Savukārt šīs gāzes eksporta ceļi vēl nav pietiekami attīstīti. Tātad kopš sava zemākā punkta 2009. gadā dabasgāzes cenas Eiropā, kur vairākums dabasgāzes iepirkuma līgumu cenu joprojām ir piesaistītas naftas cenu dinamikai, pieaugušas par 167% jeb tuvu naftas cenu kāpumam. Turpretim ASV (Henry Hub) cenas kāpušas tikai par 36%.
Kalnbērziņa norāda, ka gaidāms, ka dabasgāzes piedāvājuma pieaugums tuvākajā laikā turpināsies. Arī citas valstis esot apsvērušas izmantot jaunās tehnoloģijas un sākt slānekļa gāzes ieguvi savā teritorijā. Vienlaikus gaidāms, ka tuvākajā laikā strauji pieaugs arī pieprasījums pēc dabasgāzes. Pirmkārt, Japāna, kas jau tā ir viena no lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes importētājām pasaulē, pēc zemestrīces martā nozīmīgi kāpina dabasgāzes patēriņu, tādējādi aizpildot enerģijas iztrūkumu, kas radies bojāto atomelektrostaciju dēļ. Japānas katastrofas ietekmē vairākas valstis Eiropā ir nolēmušas atteikties no atomenerģijas, un gaidāms, ka liela daļa nepieciešamo jaudu tiks aizstātas ar dabasgāzi. Turklāt tiek masīvi investēts jaunu sašķidrinātās gāzes termināļu būvē, tādējādi nozīmīgi attīstot dabasgāzes tirdzniecības kanālus, kas savukārt izlīdzinātu cenu starp pasaules reģioniem, portāls makroekonomika.lv citē ekonomisti.
Viņa gan norāda, ka pašlaik nevar precīzi prognozēt dabasgāzes cenu izmaiņas tālākā nākotnē – to noteiks pieprasījuma un piedāvājuma attīstības samērs. Taču esot skaidrs, ka 1) ilgākā laikā dabasgāzes cena pasaulē atkal izlīdzināsies, bet 2) tās attīstība nozīmīgi atšķirsies no naftas cenu dinamikas. Aizvien vairāk valstu Eiropā un Āzijā mēģina mainīt dabasgāzes līgumu nosacījumus, kas joprojām paredz cenu piesaisti naftas cenām. Pašlaik šie centieni nav pārāk sekmīgi, un, šķiet, tikai Vācijai ir izdevies Gazprom dabasgāzes cenu aprēķina formulā paralēli naftas cenu dinamikai iekļaut arī dabasgāzes cenas pārmaiņas biržās. Tomēr skaidrs – jo lielākas būs valstu iespējas aizstāt Krievijas dabasgāzes piegādes ar alternatīviem piegādātājiem, jo vieglāk būs uzstāt uz cenu aprēķina principa maiņu.