Eksporta dinamika saglabājas ļoti svārstīga un līdzīgas tendences tiks novērotas arī turpmākajos mēnešos, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Viņa norāda, ka rudenī eksporta izaugsmi balstīs arī laba graudu raža. Turklāt eksporta izaugsme gaidāma gan šī gada otrajā pusē, gan gadā kopumā.
«Arī importa svārstības turpinās, bet arī tur ir redzams kāpums. Jūlijā to balstīja mašīnu un iekārtu, kas ļauj cerēt, ka investīciju kāpums turpinās, un farmācijas produktu importa pieaugums,» tā Strašuna.
Ekonomiste atzīmē, ka jūlijā preču eksports bija vien par 0,4% lielāks nekā pirms gada. Eksporta izaugsmi galvenokārt balstīja mašīnu un iekārtu, farmācijas produktu un pārtikas produktu eksports, mazākā mērā metālapstrāde (t.sk. Liepājas Metalurgs).
Savukārt pārtikas produktu eksportam gada izaugsme vērojama pirmoreiz kopš pērnā gada oktobra, ko balstīja graudu un miltu, augļu un riekstu, dārzeņu, zivju eksporta kāpums.
Piena un piena produktu eksports vēl arvien bija zemāks nekā gadu iepriekš, lai arī pēdējos pāris mēnešos vērojams neliels pieaugums. Vienlaikus kopējo eksporta izaugsmi jūlijā bremzēja transporta un minerālproduktu, mazākā mērā koka izstrādājumu, eksporta kritums.
Eksports uz Krieviju jūlijā krita par 17% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Eksports uz citām NVS valstīm bija par 19% lielāks nekā pirms gada, bet situācija krasi atšķīrās pa valstīm (piemēram, kāpumi uz Turkmenistānu, Uzbekistānu un Ukrainu, bet kritumi uz Baltkrieviju un Kazahstānu). Eksports uz eirozonas valstīm bija praktiski pērnā gada jūlija līmenī, uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas bija kritums par 6%, komentē Strašuna.
Ref:103.000.103.8003