Saistībā ar starptautisko kredītreitingu aģentūras lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu ir divas ziņas: viena laba un viena ne tik laba, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Pirmkārt, kā arī tika prognozēts, zināma politiska neskaidrība, kas radusies Latvijā pēc Valsts prezidenta «Rīkojuma Nr.2» paziņošanas, neizraisīja svārstības finanšu tirgos. Moody’s lēmums liecina par to, ka ārvalstīs redzējums par Latviju nepasliktinājās, bet ekonomiskās situācijas novērtējums pat uzlabojās. Moody’s savā paziņojumā norāda, ka Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējums mainīts, pamatojoties uz valsts ekonomikas atlabšanu, pozitīvām vidējā termiņa izaugsmes prognozēm, un veikto budžeta konsolidāciju, uzsver ekonomiste.
Vienlaikus gribētos pievērst uzmanību tam, ka vērtējuma uzlabošana nav tas pats, kas reitinga uzlabojums. Tas tikai palielina varbūtību, ka tuvākajā laikā reitings tiks mainīts uz augšu. Attiecīgi finansējuma izmaksas valstij ar šo Moody’s lēmumu nav samazinājušās. Moody’s atzīst, ka Valsts prezidenta lēmums rosināt Saeimas atlaišanu neietekmē aģentūras vērtējumu, taču tā noteikti sekos politiskajai situācijai Latvijā un, ja politisko pārmaiņu dēļ fiskālās konsolidācijas apjoms būs mazāks, nekā plānots, reitingu aģentūra var izlemt par nākotnes vērtējuma maiņu atpakaļ no pozitīva uz stabilu, tā Strašuna.
Viņasprāt, tas tikai apliecina to, ka valdībai visi mājasdarbi vēl nav izpildīti – jāturpina nepieciešamās reformas, kas veicinātu sabalansētu ekonomisko attīstību, sekmētu ēnu ekonomikas samazināšanos un mazinātu budžeta deficītu, jāīsteno pasākumi arī inflācijas mazināšanai.