Citas iespējas Latvijas ekonomikas glābšanā, kā vien pirms diviem gadiem, Ivara Godmaņa valdības pieņemtais lēmums ņemt starptautisku aizdevumu 7.5 miljardu latu apmērā, nebija, Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par to, kāda šodien būtu Latvijas ekonomika bez starptautiskā aizdevuma, norādīja Latvijas ekonomisti.
2008.gadā Valsts kasē atlikušās naudas pietiktu vien trīs mēnešiem, un, nesaņemot starptautisko palīdzību, budžets būtu jāsamazina ne vien par 500 miljoniem, bet gan 1.6 miljardiem latu, pārliecināts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.
Viņš uzskata, ka starptautiskais aizdevums bija nepieciešams tādēļ, lai cilvēki nenokļūtu uz ielas, jo katru dienu Latvija tērē 3.5 miljonus latu nenopelnītas naudas, par ko vajadzētu aizdomāties, vēsta laikraksts Telegraf.
Lai arī daudziem šķiet, ka mēs esam jau izkļuvuši ārā no krīzes, ekonomikas stabilizēšanās nenotiek tik viegli, savukārt aizdevums mums ļauj budžetu griezt pakāpeniski, teic Rimšēvics.
Savukārt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka atalgojumu un cenu līmenis treknajos gados bija pārāk augsts un izraisīja konkurētspējas zudumu gan iekšējos, gan ārējos tirgos.
Nedrīkst aizmirst, ka starptautiskais aizdevums paredzēts nevis attīstībai, bet īslaicīgu grūtību finansēšanai. Ja ir vajadzīga nauda, jāapgūst Eiropas Savienības struktūrfondi. Tāpat jāatceras, ka tuvāko divu gadu laikā budžets būs jākonsolidē 5.5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, saka Dombrovskis.
2008.gada nogalē mums patiešām bija nepieciešams papildus kredīts, kas nozīmē – nauda mums tika aizdota uz konkrētu laiku un ar procentiem. Ir divi aizdevuma izmantošanas veidi – iztērēt un ieguldīt. Starptautiskais aizdevums mums ir piešķirts uz konkrētu periodu, kura laikā mums jāpierāda, ka Latvijas ekonomika ir dzīvotspējīga un jāizlemj, kā panākt izaugsmi, uzskata ekonomists Jānis Ošlejs.
Viņš domā, ka iegūtā nauda nav pa tiešo jāiegulda attīstībā, bet gan jānovirza eksporta stimulēšanai un tādiem pasākumiem, kas veicinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju.