Lai gan lēnāks, algu kāpums turpināsies, vienisprātis ir ekonomisti. Darbinieku trūkums, dažu nozaru prasības politiķiem, iešana laukā no «ēnu ekonomikas» un arī pērnā gada minimālās algas celšana ietekmējušas algu kāpuma rādītājus šogad.
Algu kāpums turpināsies
Banku ekonomisti ir vienisprātis – turpmākajā gadā turpināsies algu kāpums. Viņi paredz, ka tas varētu būt 7%. Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka algas mediāna jeb summa, ko saņem darbinieks, kas ir pa vidu visam algu spektram, tūkstoti pārsniegs četru gadu laikā.
Tiesa, vienprātība ir arī tajā, ka algas augs lēnāk nekā iepriekš. Piemēram, Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece paredz, ka «algu pieauguma tempu nedaudz ierobežos ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, kas, visticamāk, uzņēmējiem liks rūpīgāk izvērtēt to, cik ražīgi viņi ir un cik lielu algu pieaugumu viņi var atļauties, lai saglabātu savu pelnītspēju un konkurētspēju».
«Spēcīgais darba tirgus turpinās uzlabot strādājošo finanšu situāciju un veicinās mājsaimniecību patēriņa kāpumu laikā, kad inflācija, salīdzinot ar vidējo algu kāpumu, būs mērena un saglabāsies zem 3% gadā vidēji», tēriņu kāpumu paredz Buceniece.
«Skatoties reģionu griezumā, straujākais algu kāpums ir Kurzemē (9,5%) un Zemgalē (9%). Ziņu plūsma rada iespaidu, ka šajos reģionos, jo īpaši Jelgavā, Liepājā un Ventspilī šobrīd ir lielākā investīciju aktivitāte rūpniecībā, tāpēc varbūt tas ir likumsakarīgi,» norāda Strautiņš.
Darba tirgus spiež celt algas
Ekonomisti arī ir vienisprātis, ka algu kāpumu veicina darba spēka trūkums.
«Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina sarukt, arī bezdarba līmenis, kas jau tagad ir desmitgades zemākajā līmenī, varētu vēl nedaudz samazināties, kas nozīmē, ka vakances aizpildīt kļūst arvien grūtāk. Lielāka konkurence par darbiniekiem mudina darba devējus celt algas, lai piesaistītu jaunus vai noturētu esošos darbiniekus,» skaidro Buceniece.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis piebilst, ka «darba tirgus kļūst arvien sarežģītāks, jo to cilvēku, kas ir darba vecumā, sarūk un rezerves, ko varētu iesaistīt darba tirgū, arī». «Tādējādi, pat, ja ekonomika nobremzēs straujāk, nekā gaidīts, spiediens celt algas neizzudīs,» paredz eksperts.
«Piesardzība investīcijās var atspēlēties negatīvi, jo pamazām veiksmīgākās nozares nosmels darbiniekus kuslākajām,» norāda Gašpuitis.
«Nav šaubu, ka imigrācija būs nepieciešama, lai daļēji dziedētu pagātnes cirstās demogrāfiskās brūces. No otras puses, to nevar padarīt par galveno darba tirgus problēmu risināšanas veidu. Tas, ka uzņēmumi nevar aizpildīt visas vakances, vēl neko nepierāda. Runājot poētiski, kapitālisms ir sistēma, kurā kapitālisti ne vienmēr dabū to, ko grib. Sabalansēts darba tirgus ir vienmērīgi sadalīta vilšanās, tāpat kā labs budžets. Darbinieki nedabū tik daudz, cik gribētu, turpinot saņemt krietni mazāk par ES vidējo atalgojuma līmeni,» norāda Strautiņš.
«Visskarbākais darbinieku trūkums ir informācijas un sakaru pakalpojumos. Taču šeit algas aug lēnāk nekā vidēji, tā tas ir bijis arī kopumā kopš 2010. gada (pieaugums attiecīgi par 47% un 59%), jo straujāk kāpināt izmaksas tiešām acīmredzot nevar. Tas gan netraucē šai nozarei palielināt strādājošo skaitu krietni ātrāk nekā ekonomikā vidēji,» skaidro Strautiņš.
Piebremzēšanās
Buceniece norāda, ka pērn algu kāpumu ietekmēja tas, ka tika celta minimālā alga, un paredz, ka šogad mazo algu saņēmēji varētu saņemt mazākumu algu pielikumu nekā pērn.
Runājot par minimālajām algām, Strautiņš norāda uz Lietuvu, kur minimālā alga augusi par 38,8%, sasniedzot 555 eiro. Taču šis cipars esot sasniegts algā ieskaitot arī darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu
«Riskus rada cikliskās nozares, piemēram, būvniecība, kur darba apjomi un samaksas izmaiņas ir svārstīgas, jo rada neilgtspējīgu konkurenci citām nozarēm. Tas norāda, ka nozarēm un arī valdībai arvien rūpīgāk nāksies plānot attīstību un izlīdzināt cikliskumu, piemēram, jāatturas no pārspīlējumiem ar cenu un algu palielināšanu treknākajos izaugsmes gados,» komentē Gašpuitis.
Algu augstienes
Gašpuitis atzīmē, ka piecās nozarēs algu kāpums pārsniedzis 10% un tās ir nozares, kuras «raksturo ekonomikas akūtākos un karstākos segmentus» – ar iznomāšanu, ekspluatācijas līzingu, tūrisma pakalpojumiem, darbaspēka meklēšanas pakalpojumiem, veselības, nekustamo īpašuma un būvniecības nozarēm.
Strautiņš norāda, ka medicīnā kāpums bijis otrs straujākais, jo nozare spiež valsti tuvināt algas tam līmenim, kas būtu nepieciešamas nozares saglabāšanai un attīstībai.
Luminor ekonomists arī atzīmē, ka algu kāpumu būvniecībā veicinājis tās iešana laukā no «ēnu ekonomikas».
«Bēdīgi paradoksāli, ka izglītība ir otra zemāk atalgotā nozare, turklāt pieaugums atpaliek no vidējā. Tāpēc ir saprotama skolotāju neapmierinātība. Taču, tā kā Latvija izglītībai tērē otru lielāko daļu no budžeta ES aiz Maltas, bez reformas problēmu neatrisināt,» skaidro Strautiņš.