Ekonomisti: algu pieaugumu noēd inflācija

Lai arī vidējā darba samaksa gada laikā pieaugusi par 20 latiem, iedzīvotāju pirktspēju šis faktors nesekmēs – tam par iemeslu ir inflācija, kas minēto algas pieaugumu noēd, norāda banku ekonomisti.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums, lai arī visai nepārliecinošs, ir nesis arī vidējās darba algas pieaugumu.

Uzņēmēji nesteidz celt algas, jo augstie bezdarba rādītāji pagaidām notur darbinieku prasības, gan to, ka pieauguma daļa nereti mēdz ieslīdēt aploksnē. Arī nākotnes vērtējumos pārmērīgs optimisms nav jūtams. Ņemot vērā nodokļu ietekmi, darba samaksa šajā laika periodā pieauga par 4,1%. Protams, jārēķinās, ka darba samaksas pieaugumu ietekmēja minimālās darba algas, ko saņem teju puse strādājošo, pieaugums par 20 latiem.

Salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa ir samazinājusies, tomēr jāņem vērā sezonalitātes ietekme. Neskatoties uz krīzi, gada pēdējā ceturksnī darba samaksu ietekmē dažādas vienreizējas piemaksas. Tādēļ izņemot buma gadus (2006.g.; 2007g.; 2008g.), kad atalgojums pieauga, pārējos gados atalgojumā (salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni) ir bijis kritums.

Ekonomikas sektoru atkopšanās nes līdzi arī darba samaksas pieaugumu, kas saglabāsies arī turpmākajos ceturkšņos, kas katrā no nozarēm atšķirsies. Uzņēmēji cels atalgojumu atbilstoši saviem darbības rādītājiem, kā arī būs spiesti sekot darba tirgum. Patlaban arvien biežāk ir jādzird par nepieciešamo darbinieku trūkumu. Turklāt arvien skaidrāk iezīmējas potenciālo darbinieku prasības pēc darba samaksas pieauguma, kas gada laikā kļūs par nopietnu izaicinājumu konkurētspējai un attīstībai. Arī sabiedriskajā sektorā saglabāsies algu pieaugums. Pamatā būs vēlme atgriezties pie pirmskrīzes ienākuma līmeņa, ko piesegs ar zināmajiem argumentiem par profesionāļu piesaistes nepieciešamību.

Tādēļ valdībai, runājot ar privāto sektoru par iespējamo darba samaksas noturēšanu eiro ieviešanas vārdā, nedrīkst ignorēt algu izmaiņas sabiedriskajā sektorā. Ja turpinās darba samaksas kāpums, tad tam ir jānāk kopā ar strukturālajām reformām, kas ietver darba efektivitātes un kvalitātes pieaugumu, bet tajā pašā laikā ar darbinieku skaita optimizēšanu.

Liela sajūsma sabiedrībā par esošo darba samaksas kāpumu nav, jo to noēd inflācija. Līdz ar to darba samaksas pieaugums vēl nenesīs pirktspējas pieaugumu. Sagaidāms, ka šogad būs neliels pirktspējas pieaugums. Tas kļūs straujāks gada otrajā pusē, pie nosacījuma, ka iesākušies politiskie procesi pārlieku nesabremzēs visas ekonomikas attīstību.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Darba samaksas pieaugumu daļēji var skaidrot ar to, ka krīzes laikā algu samazinājums valsts sektorā bija īpaši liels, iespējams, mainījās arī strādājošo struktūra (proti, atlaisti darbinieki ar mazākām algām). Bet lielākais produktivitātes kāpums, kas dod pamatu arī algu paaugstinājumam, noticis tieši privātajā sektorā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, valsts ierēdņu atalgojuma jautājums ir svarīgs. Tomēr tas nenozīmē, ka ir pamats un iespēja lineāri palielināt algas visiem valsts sektorā strādājošiem. Iespējamais risinājums būtu ieviest tādu valsts sektora atalgojuma sistēmu, kurā algas būtu saistītas ar sasniegtiem darba rezultātiem, kā arī ar privātā sektora algu līmeni un attīstību.

Bruto algu kāpums automātiski nenozīmē Latvijas iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, jo to ietekmē arī nodokļu izmaiņas un inflācija. 2011.gada 1.ceturksnī vidējā mēneša bruto alga bija par 4,6% lielāka nekā pirms gada, tomēr reālā neto alga (proti, atrēķinot patēriņa cenu kāpuma efektu) vēl bija iepriekšējā gada līmenī.

Prognozējams, ka vidējas neto algas kāpums šogad varētu būt ap 5%, tomēr, visticamāk, tās pirktspēju lielā mērā noēdīs patēriņa cenu pieaugums. Sagaidāms arī neliels nodarbinātības kāpums, tomēr iedzīvotāju pirktspēja kopumā uzlabosies minimāli. Tādēļ mājsaimniecību patēriņš saglabāsies vārgs.

Algu pieaugumu veicinās produktivitātes uzlabojumi, īpaši eksportējošās nozarēs. Arī uzņēmumu finanšu situācija eksportējošos sektoros ir labāka, līdz ar to ir pamats sagaidīt prēmiju un dažādu bonusu atjaunošanos. Tomēr stundu likme (proti, nemainīga atalgojuma daļa), visticamāk, vēl būtiski nemainīsies. Iespējams, ka potenciālo darbinieku prasmju neatbilstība darba devēju prasībām dažās nozarēs un dažiem kvalificētiem amatiem arī veicinās algu pieaugumu.