Lai arī Latvijas eksportētāju imunitāte pret iespējamiem satricinājumiem ir būtiski augusi, izvairīties no eirozonas recesijas radītās ietekmes nevarēs, atklāj ekonomisti.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:
Eksportu līdz šim ir pavadījis labvēlīgs ceļavējš, ko veicināja gan ārējo tirgu izaugsme, gan cenu kāpums. Lai arī ārējās tirdzniecības datos joprojām nav vērojamas negatīvas iezīmes, potenciālā ietekme caur dažādām nozarēm statistikā sāks izpausties pakāpeniski. Latvijas eksportētāju imunitāte pret iespējamiem šokiem ir ievērojami uzlabojusies, tomēr izvairīties no eiro zonas recesijas ietekmes nebūs iespējams.
Ņemot vērā bāzi, procentuālais pieaugums gada laikā būs vērojams vēl arī turpmākajos mēnešos. Diversificējot iespējamos tirgus un turpinot uzlabot konkurētspēju, ir pamats sagaidīt, ka eksporta apjomi turpinās pieaugt arī nākamgad. Tomēr turpmākās attīstības scenāriji, ņemot vērā problēmu mērogu eiro zonā, ir grūti prognozējami. Turklāt risinājumi tiek meklēti un rasti pēdējā brīdī, kas nozīmē, ka pārliecība par ekonomisko procesu attīstību būs visai ierobežota. Ja nenoteiktība ap eiro zonas ekonomiku, neskatoties uz sagaidāmo recesiju, turpinās padziļināties, inficējot arī citus reģionus, eksporta apjomi var piedzīvot arī krasu kritumu.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:
Pērnā gada novembrī preču eksports un imports saruka, kas ir raksturīgi šajā mēnesī. Tomēr eksporta samazinājums bija mazāks nekā parasti. Līdz ar to arī preču tirdzniecības deficīts samazinājās. Arī decembrī preču importa un eksporta dinamika varētu saglabāties tāda kā novembrī, jo patērētāju un ražotāju optimisms saglabājas diezgan stabils.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce:
Nenoteiktības palielināšanās saistībā ar parādu krīzi eirozonas valstīs negatīvi skārusi Latvijas preču eksportu, un novembris līdz šim dinamiskajā preču eksporta attīstībā jau jūtamāk iezīmēja bremzēšanās pazīmes. Šis fakts nepārsteidz, jo eksporta apjomu samazināšanās, ņemot vērā ārējās tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanos un pieprasījuma vājināšanos ārējos tirgos, tika sagaidīta jau iepriekšējos mēnešos. Salīdzinājumā ar oktobri, lai arī nelielu, tomēr samazinājumu piedzīvoja gandrīz visas galvenās eksporta preču grupas: koksne, mehānismi, elektroiekārtas un minerālprodukti. Pieaugums saglabājās metālu, satiksmes līdzekļu un pārtikas produktu eksportā.
Lai arī 2012. gadā straujš eksporta pieaugums pret pašreizējo līmeni nav sagaidāms, Latvijas eksportētāju pūles preču diversifikācijā – eksporta piedāvājuma dažādošanā – un tirgus daļu palielināšanā palīdzēs noturēt šobrīd sasniegto un novērsīs eksporta apjomu krišanu.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Atbilstoši prognozētajam, novembrī preču eksporta vērtība mēneša griezumā samazinājās, taču kritums bija mērens, arī eksportam ļoti būtiskajā kokrūpniecības nozarē eksporta apjomi samazinājās tikai nedaudz, bet metālu un to izstrādājumu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pat pieauga. Vienlaikus straujāk par eksportu samazinājās preču importa vērtība, tādējādi preču tirdzniecības bilance uzlabojās par aptuveni 25 miljoniem latu.
Ziemas mēnešos Latvijas preču eksports acīmredzot turpinās slīdēt lejup no iepriekšējo mēnešu rekordaugstā līmeņa. Arī prognozes par iespējamo eirozonas ekonomikas attīstību joprojām nav iepriecinošas. Vienlaikus tendences ASV un Āzijā ir mēreni pozitīvas, un tas ļauj mazliet optimistiskāk raudzīties uz eirozonas un Baltijas jūras reģiona valstu eksportētāju izredzēm kopumā. Tādējādi Latvijai šogad eksportu varētu izdoties noturēt vismaz augstajā 2011. gada līmenī un arī ekonomika kopumā varētu izvairīties no krituma.
Ref: 102.000.102.700