Latvijas eksporta apjomi šī gada maijā turpinājuši pieaugt, turklāt pirmo reizi kokrūpniecības eksporta vērtība ir pārsniegusi 100 miljonus latu, komentējot jaunākos ārējās tirdzniecības rādītājus, norāda banku ekonomisti.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:
Maijā ārējā tirdzniecība saglabājusi līdzšinējo straujo ekspansiju. Aktuālākais jautājums ir par pašreizējā eksporta pieauguma noturību. Iespējamo pasaules izejvielu cenu kāpuma tempu mazināšanās ietekmē, Latvijas eksporta pieauguma tempiem ir jāseko šai tendencei. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos eksporta apjomi uzturēs straujo kāpumu, ko palīdzēs uzturēt cenu efekts, kas ietver arī risku, ka cenām krītot, tikpat strauji mazinās ārējās tirdzniecības apjomi. Savukārt reālais apjoms (neņemot vērā cenu izmaiņas) būs stipri mazāks. Tas, ka eksporta apjomu temps varētu kļūt mērenāks un arī ilgtspējīgāks, varētu liecināt pēdējos mēnešos uzrādītā jauno pasūtījumu mazināšanās eksporta tirgiem. Tomēr ilgtermiņā Latvijas eksporta attīstību noteiks darbs pie konkurētspējas un pievienotās vērtības celšanas izvedamajām precēm un koncentrēšanās uz tirgiem, kuros paredzama veselīga izaugsme.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Eksporta vērtība maijā ir sasniegusi jaunu rekordu jeb 524 miljonus latu, līdz šim labāko (šī gada marta) rezultātu pārsniedzot par 4,3%. Numeroloģisku baudījumu sagādā arī fakts, ka eksporta apjoms maijā nu jau vairāk nekā divkārt pārsniedzis krīzes tumšākā brīža – 2009.gada janvāra rezultātu. Ar stipri lielu ticamību var runāt, ka eksports šogad pārsniegs astoņus miljardus latu, skaitot kopā preces un pakalpojumus.
Prognozes, ka eksporta pieauguma temps 2011.gadā bremzēsies, līdz šim nav piepildījušās, kāpums gada griezumā turas pie 40% atzīmes, ko tas sasniedza pērnā gada 2.pusē, bet tobrīd šķita neglābjami īslaicīgs. Ir ļoti patīkami šādi kļūdīties, bet arī jājautā, kāpēc tas noticis. Tam ir divi izskaidrojumi, viens no tiem iepriecinošs, otrs ne tik ļoti.
Iepriecinošais izskaidrojums – pat relatīvi optimistiski noskaņotie ekonomisko norišu komentētāji, kā šī apskata autors, nav līdz galam novērtējuši Latvijas uzņēmumu vitalitāti, spēju pielāgoties strauji mainīgajiem apstākļiem, mobilizēt iekšējos resursus un iekarot ārējos tirgus. Par spīti emigrācijai un nu jau arī dzimstības kritumam, mūsu valstī esošais darbaspēka kopums ir ļoti spēcīgs resurss, kuru uzņēmumi joprojām spēj izmantot tikai daļēji. Turklāt daudzi ārzemēs strādājošie gatavi jebkurā brīdī atgriezties, ja saņem labu darba piedāvājumu Latvijā.
Ne tik priecīga ir vēsts, ka apbrīnojami jaukos eksporta datus šobrīd jau nepārprotami rada arī re-eksporta īpatsvara pieaugums eksportā. Lai izvērtētu eksporta kāpumu ietekmi uz ekonomiku kopumā, ir jāvērtē, kas tieši to veido. Vienmēr eksportā ir parādījušās preces, kas te nekad nav ražotas un vienmēr mūsu valstī patiešām ražotajās precēs būs lielāka vai mazāka importa komponente. Tāpēc svarīgi, kā šie īpatsvari mainās. Precīzi to no tirdzniecības datiem izlobīt nevar, taču atsevišķās produktu grupās šobrīd skaidri saskatāms re-eksporta pieaugums. Runājot par maija datiem, pirmkārt ir jāmin farmācijas produkti. Šajā kategorijā eksports šobrīd jau vairāk nekā divkārt pārsniedz Latvijā mēneša laikā maksimāli saražojamo apjomu. Tas acīmredzot skaidrojams ar valsts panākumiem medikamentu cenu pazemināšanā, kas tagad ir vienas no zemākajām Eiropā, un, gluži dabiski, rada stimulu uzņēmumiem eksportēt it kā Latvijas patēriņam ievestos produktus. Maijā farmācijas produktu eksports audzis par 46.4%, kamēr statistiķu dati par ražošanas kāpumu, ar kuriem šogad saskan arī nozares pārstāvju vērtējums, rāda pieaugumu apmēram par 20%. Vienmēr liels re-eksporta īpatsvars bijis elektroierīču eksportā (kas pārsniedzis 30 miljonus mēnesī) un ir gluži pašsaprotami, ka minerālā kurināmā eksporta kāpumu līdz gandrīz 50 miljoniem latu mēnesī, apjomam gada laikā pieaugot 2.3 reizes, arī pamatā nosaka ievestu preču tālākpārdošana.
Taču ļoti strauji aug arī eksports kategorijās, kurās mūsu valstī radītās pievienotās vērtības īpatsvars nepārprotami ir augsts. No lielajām produktu kategorijām tas visaugstākais ir koksnei, kuras eksports maijā pirmoreiz vēsturē pārsniedzis 100 miljonu robežu. Koksnes eksports ir gada laikā pieaudzis precīzi par trešdaļu jeb 33,3%. Vieglās rūpniecības preču eksports gadā kāpis par 28,5%, lauksaimniecības un pārtikas preču: par 14,1%. Aiz šiem skaitļiem jau ļoti skaidri saskatāma tieši mūsu valsts uzņēmumos notiekošā attīstība. Runājot metālapstrādi un mašīnbūvi, tad attiecīgajās produktu kategorijās redzamie 40, 50 un pat 60-procentīgie eksporta kāpumi aptuveni raksturo mūsu uzņēmumos notiekošo pārmaiņu virzienu un ātrumu, pat ja absolūtie eksporta skaitļi precīzi neraksturo darbības apjomu.
Kaut arī šobrīd šķiet ticami, ka importa īpatsvars eksportā gada laikā ir palielinājies, nav šaubu, ka arī eksportā ietvertā mūsu valstī radītā pievienotā vērtība aug strauji un izaugsme aptver praktiski visas eksportējošās nozares un apakšnozares. Eksportējošās nozares turpina būvēt pamatu, uz kura nākotnē augt pārējām.
Eksporta izaugsmes tempu ierobežojošie faktori joprojām ir eksportējošo uzņēmumu produktu portfelis, iekārtas, pēdējā laikā arvien vairāk – arī ražošanai piemērotu telpu trūkums. Tas varētu šķist dīvaini, jo vēsturiski Latvijas rūpniecības darbības apjoms tīri fiziskā izteiksmē ir bijis daudz lielāks nekā šobrīd. Taču daļa telpu tiek izmantotas citiem nolūkiem un praktiski nekas no padomju mantojuma nav ideāli piemērots ražošanai 21.gadsimtā. Investoriem, kas vēlas šeit ienākt un sākt ražot, nereti šķēršļus liek pārāk garais, sarežģītais un neprognozējamais dažādu atļauju saņemšanas process. Citi savukārt nevēlas uzņemties riskus, kas būtu saistīti ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, gan dēļ savas finansiālajām iespējām, gan dēļ joprojām neizgaisušajām bažām par mūsu ekonomikas ilglaicīgo stabilitāti. Piemēram, šobrīd Latvijā būtu gatavi ienākt daži farmācijas produktu ražotāji, ja būtu iznomājamas piemērotas specializētās ražošanas telpas. Tā ir iespēja nekustamo īpašumu attīstītājiem, kā arī iespēja valstij lietderīgi izlietot ES fondu līdzekļus. Līdz šim ir nauda dota konkrētu uzņēmumu infrastruktūras un iekārtu uzlabošanai, kas ir devis atdevi pieaugošas ražošanas un eksporta veidā. Taču nākotnē ar ES fondu atbalstu vairāk jāattīsta resursi, kas pieejami visiem uzņēmumiem, atbilstoši nosacījumiem, kurus rada brīva konkurence.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Maijā preču eksporta vērtība negaidīti uzrādīja jaunu rekordu, pārsniedzot pat martā sasniegto ļoti augsto līmeni. Galvenokārt tas noticis pateicoties metālu un mašīnbūves nozarēm, kuru eksports kopumā pieaudzis par aptuveni 24 miljoniem latu un ļoti labajiem rādītājiem kokrūpniecībā, kura uzrādīja pieaugumu par 7 miljoniem latu pret iepriekšējo rekordu aprīlī. Preču tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar aprīli gan pasliktinājusies, jo strauju pieaugumu uzrādījis arī imports, taču līdzīgi kā martā, tas lielā mērā izskaidrojams ar augstu izejvielu (metālu, minerālproduktu) un investīciju preču importa apjomu.
Kopumā Latvijas ekonomikā turpinās divu ātrumu attīstība, taču, šķiet, ka šobrīd kreisajā joslā, pa kuru jau tālu uz priekšu aiztraucies eksports, reizēm jau iebrauc arī investīcijas. Vienlaikus mājsaimniecību pieprasījums turpina lēnām vilkties pa brauktuves labo pusi.
Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks:
Eksporta apjomi turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos, bet izaugsmes tempi kļūs mērenāki – tam par iemeslu ir gan lēnāka izaugsme pasaulē (piem., konjunktūra un citi apsteidzošie indikatori norāda uz izaugsmes tempu palēnināšanos Eiropas un pasaules lielākajās ekonomikās), gan mūsu eksportētāju jau ļoti augstā jaudu noslodze. Nenoliedzami, tiek veiktas investīcijas gan esošajās ražošanas jaudās, gan jaunu produktu izstrādē, bet pagaidām šāda investīciju aktivitāte ir samērā piesardzīga un eksporta tempus vairs tik strauji kā iepriekš kāpināt nebūs iespējams.
Attiecībā uz importu – lai parāda slogs nekļūtu nepanesami smags, nepieciešams investēt darbaspēka kvalitātes uzlabošanā un eksporta nozaru jaudās – gan esošo jaudu palielināšanā, gan inovācijā.