Ekonomisti: eksporta izaugsmes tempi saglabājas labi

Situācija eksporta nozarēs ir ļoti laba – eksporta rekords daļēji saistīts ar apstākli, ka martā un arī aprīlī bijis izcils tranzīta nozares sniegums, uzsver ekonomisti.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:

Preču eksports martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi (19,6%), uzrādīja samērā labu pieaugumu, ko gan iespaidoja arī sezonalitāte, gan arī mums labvēlīgs pasaules cenu pieaugums. To noteica pārtikas, ķīmijas produktu, kā arī ķīmisko produktu eksports. Tomēr jāpiemin, ka martā kāpumu veicināja negaidīti straujš koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums. Tomēr izejmateriālu un ražošanas jaudu ierobežojumu dēļ, sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos koka eksports varētu bremzēties.

Savukārt šī gada martā imports pieauga straujāk (23,8%) par eksportu, kā dēļ tirdzniecības bilance atkal nedaudz pasliktinājās. Imports pieauga tādās nozarēs kā transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu, ķīmijas produktu, kā arī pārtikas produktu importa kāpums. Arī importa pieaugumu būtiski iespaidoja pasaules cenu kāpums, kas būtiski sadārdzināja minerālproduktu un pārtikas importu. Gada izaugsmes tempi importam jau sasniedza 39%, par 0,5% pārsniedzot eksporta gada pieaugumu.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:

Martā preču eksports sasniedza jaunu rekordu, pārkāpjot 500 miljonu latu atzīmei. Salīdzinot ar 2010.gada martu, eksporta apjomi palielinājušies par 38,5% līdz 502,9 miljoniem latu. Procentuāli vēl straujāks pieaugums bijis importam – fiksēts 39% liels kāpums salīdzinājumā ar pagājušā gada martu, tādējādi ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājusies un martā izveidojās 122,3 miljonus latu liels deficīts. Līdz ar straujāku importa apjomu palielināšanos šā gada pirmajā ceturksnī ārējās tirdzniecības deficīts bijis 274,1 miljons latu, kas ir par 32,2 miljoniem latu vairāk nekā 2010.gada pirmajos trīs mēnešos.

Nākamajos mēnešos eksporta apjomu pieauguma temps pakāpeniski mazināsies, nominālajā izteiksmē iespējami gan jauni mēneša rekordi. Jāsaka gan, ka Latvijas eksporta apjomi salīdzinājumā ar pārējām Baltijas kaimiņvalstīm ir mazāki (arī Igaunijā martā sasniegts eksporta rekords – 1,1 miljards eiro jeb 773 miljoni latu), un nepieciešams straujāks eksporta apjomu kāpums, bet tam nepieciešamas izmaiņas eksporta struktūrā, jo joprojām Latvijas eksportā dominē preces ar zemu pievienoto vērtību.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm, ārējās tirdzniecības apjoms šī gada martā pieauga un ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, importam pieaugot straujāk nekā eksportam. Taču kopumā šogad pirmajā ceturksnī preču tirdzniecības bilances deficīts bija par aptuveni 137 miljoniem latu mazāks nekā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, un tādējādi pozitīvi ietekmēja ekonomiku.

Martā eksporta apjoms sasniedza visu laiku augstāko vērtību – 503 miljonus latu. Visstraujāk pieauga kokrūpniecības nozares eksports – par aptuveni 23 miljoniem latu, taču būtisks pieaugums bija vērojams arī citās nozarēs – piemēram, mašīnbūves ražojumu un pārtikas eksportā. Līdz ar to eksporta pieprasījums arī šī gada sākumā ir bijis ļoti būtisks, lai nodrošinātu pakāpenisku atlabšanu ekonomikā. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos eksports saglabāsies augstā līmenī, taču no martā sasniegtā līmeņa, visticamāk, būs vērojams kritums.

DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Balstoties uz vispārējām tendencēm un ziņām par projektu īstenošanu eksporta nozarēs, varēja gaidīt, ka preču eksporta apjoms 500 miljonu latu slieksni pārsniegs kaut kad šī gada beigās, taču tas ir noticis jau martā.

Situācija eksporta nozarēs nenoliedzami ir ļoti laba, taču nav noticis brīnums, kā pirmajā brīdī varētu padomāt. Acīmredzot eksporta rekords ir daļēji saistīts ar apstākli, ka martā un arī aprīlī ir bijis izcils tranzīta nozares sniegums.

Nevienas valsts eksportu simtprocentīgi neveido tajā pievienotā vērtība, un Latvijā visos laikos ārējās tirdzniecības datos parādījušās preces, kas nepārprotami ir saistāmas ar loģistikas, nevis ražošanas un patēriņa procesiem. Piemēram, mehānismu, iekārtu un elektroierīču eksportā 60 miljonu latu vērtībā nepārprotami ievērojamu lomu spēlē reeksports, jo tādos apjomos šīs lietas mūsu valstī gluži vienkārši neražo.

Vispatīkamākās izmaiņas tieši mēneša griezumā galvenokārt ir preču grupās, kurās nepārprotami dominē Latvijā radīta pievienotā vērtība — koksnes un pārtikas produkti, apģērbi, arī farmācija. Par spīti analītiķu daudzkārt piesauktiem koksnes produktu eksporta iespēju griestiem martā atkal ir uzstādīts jauns rekords. Tāpat jaunu latiņu pārlekusi poligrāfija – neliela, bet ļoti strauji augoša rūpniecības nozare, pirmo reizi eksportējot vairāk par četriem miljoniem latu. Īpaši daudz — par apmēram 50% jebko līdz šim sasniegto pārsniedz farmācijas produktu eksports. Tekstila apģērbu eksportā sasniegtie 7,7 miljoni latu nav visu laiku rekords, taču ir labākais rādītājs kopš krīzes.