Eksporta apjomi sasnieguši pirmskrīzes līmeni un tā izaugsmei turpina sekot arī imports, kas gan procentuāli uzrāda mazāku sniegumu, norāda vadošo banku ekonomisti.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Eksporta apjomi ir sasnieguši pirmskrīzes līmeni, lai arī sagaidāms, ka eksporta izaugsme nedaudz bremzēsies gada beigās. Tomēr līdz šim eksporta pieaugums bijis pat spēcīgāks, nekā gaidīts.
Turpmākā eksporta attīstība būs atkarīga no pasaules tendencēm – plānotā ekonomisko stimulu izņemšana daudzās pasaules valstīs un to izaugsmes palēnināšanās 2011.gadā var bremzēt Latvijas eksporta izaugsmi. Tomēr arī iekšzemes faktoriem ir lielā nozīme, piemēram, vai Latvija spēs diversificēt savu rūpniecības struktūru, tostarp pāriet uz augstākas pievienotas vērtības precēm.
Savukārt imports ir 2005.gada līmenī.
DnB NORD ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Rūpniecības un ārējās tirdzniecības likteņi kļūst arvien nesaraujamāk saistīti, eksporta īpatsvars gan tādā svarīgā nozarē kā kokrūpniecība, gan lielajā metālapstrādes un mašīnbūves nozaru grupā šobrīd ar joni tuvojas 90%.
Vācijas eksporta samazināšanās jūlijā ir kārtējais signāls, ka turpmākajos mēnešos ārējās vides ietekme vairs nebūs tik labvēlīga. Taču visdrīzāk tas novedīs pie eksporta pieauguma bremzēšanās, nevis lejupslīdes. Par spīti runām par konkurētspējas nepietiekamību, mūsu eksporta daļa svarīgākajos tirgos kopumā pieaug un aktīvi tiek apgūti dažādi eksotiski tirgi.
Tuvākās nākotnes perspektīvas mūsu eksporta nozarēm labas. Ir laiks kritizēšanai, ir laiks priecāties par paveikto.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:
Eksporta līkne turpina šauties debesīs, uzrādot pieaugumu gada laikā par 41.9%. Tomēr eksporta izaugsmei turpina sekot arī imports, kas gan procentuāli uzrāda mazāku sniegumu (+29.4%). Tomēr nominālajos eksporta apjomos, eksports joprojām nespēj noķert importu, kura pārsvars jūlijā ir pieaudzis līdz 98.6 miljoniem latu.
Negatīvā bilance joprojām apliecina lielo Latvijas energoatkarību un atkarību kopumā no importa preču iegādes. Preču saraksts, kam ir negatīva tirdzniecības bilance ir ievērojamāk garāka nekā ar pozitīvo.
Kopējā aina uzrāda negatīvu bilanci gan vairumā pārtikas produktu, gan vairumā patēriņa precēm, tādēļ neskatoties uz iespaidīgo eksporta kāpumu ir jādomā par eksporta dažādošanu un tā vērtības celšanu, lai radītu pamatu šo preču iegādei.
Vērojamais eksporta kāpums nav ilgtspējīgs un drīzumā var izsmelt straujo gaitu, ja netiks nodrošināta ilgtermiņa attīstība un investīcijām labvēlīga vide. Tāpat nedrīkst atstāt novārtā arī vietējā tirgus attīstīšanu.