Cenu kāpumu izraisījušas pasaules cenu svārstības, kā arī lēmumi par nodokļu pieaugumu, tomēr galvenais inflācijas kurinātājs joprojām ir naftas un graudu cenu kāpums, kas tieši vai netieši ietekmē visus enerģijas produktus un pārtiku, pārliecināti ekonomisti.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Atbilstoši mūsu prognozēm, inflācija maijā turpināja pieaugt, gada griezumā sasniedzot 5%. Ņemot vērā to, ka maija sākumā notika būtiska naftas cenu korekcija pasaules tirgos, pēc kuras cenu kāpums nav atsācies, un arī pārtikas cenas neturpina augt, tā saucamajai importētajai inflācijai, kura šobrīd veido lielāko daļu kopējā cenu kāpuma, turpmākajos mēnešos vajadzētu samazināties. Šī gada otrajā pusgadā gada inflāciju mazinās arī bāzes efekts – laikā no 2010. gada maija līdz decembrim cenas vidēji jau pieauga par vairāk nekā 1%. Līdz ar to šī gada inflācijas virsotne, visticamāk, ir sasniegta maijā, pat ņemot vērā atsevišķu nodokļu pieaugumu jūnijā.
Importētās inflācijas ietekmei turpmākajos mēnešos izzūdot, šogad kopumā Latvijā cenu pieaugums pret pagājušo gadu varētu būt 4% līmenī vai mazliet virs tā. Cenu pieauguma komponenšu analīze tāpat rāda, ka valdībai ir ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt cenu līmeņa attīstību, līdz ar to runas par jaunu pretinflācijas plānu vairāk izklausās pēc politiskas vētrainas darbības imitācijas.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Tas, ka gada inflācija ir sasniegusi 5% atzīmi, noteikti pievērš uzmanību. Taču ne viss, kas ekonomikā šķiet interesanti, ir svarīgi. Pašreiz notiekošajam cenu kāpumam būs ļoti neliela ietekme uz mūsu ekonomikas tālāko attīstību, ja vien tas neizraisīs pārspīlētu politisku pretreakciju, kas var nodarīt vairāk kaitējuma nekā pati inflācija.
Cenu kāpumu ir izraisījušas pasaules cenu svārstības, kā arī lēmumi par nodokļu pieaugumu. Patlaban zemu inflāciju mēs varētu panākt, tikai piespiežot pārējās cenas kristies tik strauji, ka tās kompensē ārējo faktoru izraisīto cenu kāpumu, kas var notikt, tikai iedzenot ekonomiku atkārtotā recesijā. Patlaban vissvarīgākais uzdevums ir strauja un noturīga ekonomikas pieauguma panākšana – tāda, kas spēj būtiski samazināt bezdarba līmeni, ierobežot emigrāciju un līdz ar to notiekošo nākotnes izaugsmes potenciāla sairšanu. Ja ar inflācijas apkarošanu saprot nodokļu necelšanu, tas ir atbalstāmi, taču nodokļu necelšana ir svarīga arī pavisam citu iemeslu dēļ, un ietekme uz cenu līmeni nav vienīgais apsvērums.
Galvenais inflācijas kurinātājs joprojām ir naftas un graudu cenu kāpums, kas tieši vai netieši ietekmē visus enerģijas produktus un pārtiku.
Tā kā vājāka pasaules ekonomikas pieauguma gaidās izejvielu tirgi ir krietni atdzisuši, tuvāko mēnešu inflācijas perspektīva ir diezgan skaidra. Jūnijā gada inflācija vēl palielināsies akcīzes nodokļa kāpuma dēļ, cerams – pēdējā. Pēc tam gada inflācija stabilizēsies, bet nākamā gada pirmajā pusē samazināsies, jo tad būs daudz izdevīgāka bāze un pēc gada būs atgriezusies psiholoģiski komfortablajās 2-3% robežās, ja vien pasaules tirgi nesagādās kādu lielu pārsteigumu.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:
Galvenie iemesli tik straujajam cenu pieaugumam ir ārējie faktori, ko galvenokārt nosaka politiskā nestabilitāte naftas eksportētājvalstīs, klimatiskie apstākļi un spekulācijas pasaules biržās. Arī iekšējie, kas galvenokārt ir nodokļu palielināšanas rezultāts, balsta vērojamo cenu pieaugumu un bremzē vietējās ekonomikas atkopšanos.
Neskatoties uz gada inflāciju, 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir sasniedzis 2,1%. Šis rādītājs būs tas, pēc kā noteiks Latvijas cenu izmaiņu atbilstību Māstrihtas kritērijam. Pašreizējā SEB bankas prognoze ir 4,4%. Prognoze balstās uz mērenāku cenu kāpumu gada otrajā pusē, nekā tas ir vērojams gada sākumā. Mazināsies bāze, gan sagaidāms, ka ārējo faktoru ietekme uz cenu kāpumu gada otrajā pusē varētu kļūt mērenāka. Vēl jūnijā, jūlijā saglabāsies administratīvā ietekme uz cenu kāpumu. Turpmāko cenu attīstību galvenokārt noteiks jau ierasto divu, pašu svārstīgāko grupu ietekme uz cenu kāpumu – energoresursi un pārtika. Lielākās bažas rada nākotnes vērtējums pārtikas cenām, par ko liecina sliktie laikapstākļi ASV un Eiropā. Sagaidāms, ka arī apģērbu cenas varētu pieaugt. Klāt vēl jārēķina spekulatīvā ietekme, kas var pastiprināt šo svārstību amplitūdu.
Lūkojoties turpmākajā šo svārstīgo grupu attīstībā ir pietiekami daudz neskaidrības. Bija pamats sagaidīt, ka līdz ar jauno ražu cenas pasaulē mazināsies. Tomēr klimatisko kaprīžu rezultātā pārtikas cenas var palikt augstas vai turpināt kāpt. To noteiks gan tālāks Āzijas patērētāju labklājības, gan iedzīvotāju skaita pasaulē pieaugums. Tomēr sausums pasaulē brīdina, ka par iespējami zemākām ražām, kas nesīs līdzi ar lielākas cenas. Tā sausums Ķīnas vidienē un dienvidu rajonos rada potenciālu pieprasījuma kāpumam pēc pasaules pārtikas resursiem. Lai arī Ķīnas pārtikas imports pēdējos divos gados ir pieaudzis, tas tomēr ir salīdzinoši neliels. Tādēļ sava loma būs tam, kādu politiku izlems piekopt šī valsts, lai cīnītos ar pārtikas inflāciju. Taču sausumu, kas mijas ar pārmērīgu lietu, cieš pasaules lielākie eksportētāji – Eiropa un ASV. Piemēram, Francijā valda lielākais sausums pēdējo 50 gadu laikā, kas nozīmē, ka raža šogad gaidāma zemāka par prognozēm. Ražas prognozes samazinājusi arī Vācija. Sliktie laika apstākļi ietekmēs arī apģērbu cenas. Piemēram, plūdi Austrālijā ir veicinājuši vilnas cenas celšanos. Savukārt strauji augušas arī kokvilnas cenas, kas pēdējā laikā piedzīvo krasas cenu svārstības. Reizē ar pieaugošajām transportēšanas izmaksām šī resursa sadārdzināšanās sit pa tirgotāju darbības rādītājiem un spiež palielināt cenas. Tomēr tas ne vienmēr attaisno nesamērīgo uzcenojumu apģērbam Latvijas veikalos.
Savukārt energoresursu cenu kāpums turpmākajos mēnešos varētu stabilizēties. To varētu veicināt OPEC vēlme neļaut augstajām naftas cenām apdraudēt pasaules ekonomikas izaugsmi, gan pieprasījuma tempu pierimums Āzijā. Tāpat arī nemieru ietekme Tuvajos austrumos un Ziemeļāfrikā uz naftas cenām varētu būt sevi izsmēlusi. Tomēr cēlonis, kā dēļ radās nemieri – augošās pārtikas cenas, joprojām būs aktuāls un var radīt jaunus nemieru viļņus. Piemēram, investīciju banka Goldman Sachs ir pacēlusi šā gada naftas cenas prognozi no 105 uz 120 dolāriem par barelu, bet nākamā gada prognozi no 120 uz 140 dolāriem par barelu.