Ekonomisti: IKP ātrais novērtējums ir nepatīkams pārsteigums

Iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums sagādājis nepatīkamu pārsteigumu. Vienlaikus ekonomisti uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes cikls nav sevi izsmēlis un ir gaidāms straujš «izrāviens».

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

IKP ātrais novērtējums par šī gada 1.ceturksni uzrāda vien niecīgu pieaugumu ekonomikā 0,2% apmērā. Ņemot vērā to, ka mazumtirdzniecības apjomi šī gada pirmajā ceturksnī pret pagājušā gada pēdējo ceturksni kritās par 1,6%, visticamāk, mājsaimniecību patēriņš kopumā ir krities, kas nav pārsteigums, ņemot vērā patēriņa nodokļu pieaugumu gada sākumā un cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai. Vienlaikus negatīvu pārsteigumu varētu būt sagādājis tīrā eksporta un investīciju pieaugums, kas pirmajā ceturksnī acīmredzot ir tikai spējis kompensēt mājsaimniecību patēriņa kritumu, nevis nodrošināt izaugsmi ekonomikā kopumā.

Nordea gan joprojām atstāj nemainīgu savu gada sākumā izteikto prognozi, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā pieaugs par 3%, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Gada sākumā izteiktā prognoze jau balstījās uz salīdzinoši konservatīviem pieņēmumiem par ekonomikas attīstību, tāpēc nav iemesla to vēl vairāk samazināt.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:

IKP ātrais novērtējums ir nepatīkams pārsteigums. Patiesos iemeslus varēsim redzēt tikai tad, kad CSP publicēs precizētu un detalizētāku IKP. Pašlaik var tikai minēt, ka visticamāk IKP pieaugumu bremzēja vājais mājsaimniecību patēriņš. Lai gan mazumtirdzniecības pieaugums pirmajā ceturksnī bija diezgan straujš (ap 2%), tomēr, iespējams, to negatīvi ietekmēja citi patēriņa komponenti. Tas ir saistīts ar vājo nodarbinātības un algu pieaugumu, kā arī strauji pieaugušo inflāciju, kas mazina iedzīvotāju pirktspēju. Eksporta pieaugums bija samērā labs, bet tā pozitīvo ietekmi mazināja imports.

IKP izaugsmes prognozi šim gadam gan vēl saglabājam 4%.

DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Skatoties izmaiņas ceturkšņu griezumā, pērn vidējais pieauguma temps bija ap 1%. Šī gada sākumā izaugsmes piebremzēšanās šķita ļoti ticama, jo gan lielie apkures izdevumi, gan budžeta konsolidācija un runas par tās turpināšanos vēl nākamā gada budžetā ir acīmredzami ietekmējuši patēriņu. Taču ceturkšņa pieauguma krišanās līdz 0.2% noteikti neatspoguļo tendenci.

Kā norāda pati Centrālā statistikas pārvalde (CSP), ceturkšņa kopprodukta apjomus ir negatīvi ietekmējusi produktu nodokļu iekasēšana. Te jāņem vērā, ka 1.ceturksnī normatīvo aktu izmaiņu dēļ bija neparasti lielas PVN atmaksas, lai šī nodokļa iekasēšanas sistēmu padarītu uzņēmējiem draudzīgāku. Šo izmaiņu negatīvā ietekme uz nodokļu ieņēmumiem būs īslaicīga. Tāpat kā citur Eiropā arī Latvijā IKP izmaiņas šoziem ietekmējuši laika apstākļi, kas acīmredzot vainojami CSP relīzē minētajā apjomu kritumā būvniecībā.

Otrdien izziņotie ārējās tirdzniecības marta dati un jauns preču eksporta apjoma rekords nepavisam neliecina, ka pašreizējais Latvijas ekonomikas izaugsmes cikls būtu sevi izsmēlis, tieši otrādi. Tā kā 1.ceturksnī IKP ir samazinājuši nepārprotami pārejoši faktori, tad sekojošajos periodos ir gaidāms straujš izrāviens.

Ievērojot visu šeit teikto, otrdienas IKP ātrā novērtējuma dati neliek pārskatīt šī gada prognozes. Turpmākajos ceturkšņos gada pieauguma tempi būtiski uzlabosies un gadā kopumā ekonomikas pieaugums būs tuvs 5%.