Iekšzemes kopprodukta pieaugums ir negaidīti augsts un pozitīvs, pārsniedzot pat optimistiskākās prognozes, un, ienākot papildu datiem par šā gada trešajā ceturksnī notikušo ekonomikā, varētu izrādīties, ka IKP pieaugums pārsniedzis 1%, uzskata ekonomisti.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:
IKP ātrā novērtējuma dati pārsnieguši pat optimistiskākās prognozes. Lai arī rezultāts ir negaidīti pozitīvs, tomēr likumsakarīgs. Ekonomikas atveseļošanās, kas aizsākās gada sākumā turpinās. Pirmajos divos ceturkšņos ekonomikas aktivitātes kāpumu attiecībā pret iepriekšējiem periodiem galvenokārt virzīja eksporta virzītais rūpniecības pieaugums. Taču tā apjomi un īpatsvars nespēja nodrošināt IKP kāpumu gada griezumā. Trešajā ceturksnī jau iezīmējas pārliecinošāka tendence patēriņā, kam ir liela nozīme esošo datu kaldināšanā.
Sagaidāms, ka tuvākos ceturkšņus patēriņš uzrādīs atsitienu un uzrādīs pacēlumu. Arī IKP uzrādīs samērā veselīgu kāpumu. Tomēr jautājums ir par izaugsmes noturību vidēja termiņā un tās virzītājiem. Lielu ietekmi uz ekonomiku turpinās saglabāt budžeta konsolidācijas procesi. No tā būs atkarīgs cik veiksmīgi notiks reitinga atgūšana un attiecīgi cik labvēlīgi būs apstākļi investīciju ienākšanai. Ieilgusi šo jautājumu risināšana var draudēt ar jauniem atslābuma periodiem.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Dati par iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu 2010. gada 3. ceturksnī rāda, ka IKP gada izteiksmē jau uzrāda pieaugumu un 2010. gada kopējais IKP apjoms varētu būt tikai par procenta desmitdaļām zemāks par 2009. gadam aprēķināto. Tātad kritums būs nedaudz mazāks nekā iepriekš prognozēts.
Tuvākajā nākotnē atšķirību starp stagnāciju un izaugsmi lielā mērā noteiks tas, cik strauji atjaunosies investīciju pieprasījums. Pozitīvai attīstībai, cita starpā, noteikti nepieciešama iespējami ātra skaidrība attiecībā uz izmaiņām nodokļu politikā.
DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš:
Ienākot papildu datiem un veidojoties pilnīgākai ainai par šā gada trešajā ceturksnī notikušo ekonomikā, visticamāk, izrādīsies, ka IKP pieaugums pārsniedzis 1%. Taču ir faktori, kas izaugsmi varētu piebremzēt gada pēdējā ceturksnī.
Par pieaugumu gada griezumā runājot, tas ir pat negaidīti augsts – 2,7%, lielākā daļa analītiķu bija prognozējusi gada pieaugumu, kas ir tuvāks 1%. Kaut arī gada pieauguma pāreja pozitīvā teritorijā būs psiholoģiska robežšķirtne daļai ekonomikas ziņu auditorijas, vislielāko ievērību ir pelnījušas tieši izmaiņas pret iepriekšējo periodu, kas parāda ekonomikas pašreizējo virzību.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:
Labo IKP datu dēļ pieaug risks, ka valdība nākamgad paļausies uz pārāk mazu konsolidāciju, atliekot strukturālās reformas. Tas nozīmē, ka valsts sektors kopumā saglabās neefektivitāti un samazinās noturīgas izaugsmes tempus nākotnē, saglabājoties augstam bezdarbam.
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs:
Lai gan IKP dati ir vērtējami pozitīvi, tomēr vairāki faktori norāda uz nepieciešamību saglabāt piesardzību attiecībā uz IKP dinamiku nākotnē. Papildus tam vairojas bažas par globālās ekonomikas izaugsmes potenciālu, kā ietekmē liela daļa prognožu 2011. gadam ir pārskatītas uz leju – un tas var iespaidot Latvijas eksporta potenciālu.
Šādos apstākļos tautsaimniecības attīstības dinamiku lielā mērā ietekmēs tieši 2011. gada budžeta pieņemšana, kā arī to pavadošo konsolidācijas pasākumu raksturs. Īpaši svarīgi būs tas, vai nepieciešamā fiskālā konsolidācija tiks sasniegta uz šķietami vieglākā nodokļu likmju un apliekamās bāzes paplašināšanas rēķina vai ekonomikas politikas veidotāji tomēr spēs mazināt valsts budžeta izdevumus.
tas priecē!