Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien, 9. februārī publicētie dati attiecībā uz iekšzemes kopproduktu liecina par ievērojamu sasniegumu, ekonomiku pērn uz priekšu virzot rūpniecībai, tirdzniecībai un būvniecībai. Lai arī, piemēram, nav skaidrs, kā tai izdevies augt arī pēdējā ceturksnī, norāda banku ekonomisti.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:
Aizgājušais gads ekonomikai kopumā ir bijis salīdzinoši veiksmīgs, lai arī mikro līmenī jūtamas pārmaiņas vēl izpalika. Līdzšinējais tirdzniecības devuma īpatsvars izaugsmē un maksājumu bilances tekošā konta pakāpeniskā ieslīdēšana mīnusos norāda uz nepieciešamību turpināt stiprināt eksporta attīstību. No šiem panākumiem lielā mērā izrietēs spēja uzturēt sabalansētu un līdz ar to arī ilgtspējīgu izaugsmi.
Šī gada izaugsmes izredzes galvenokārt būs atkarīgas no eirozonas politiķu panākumiem nodrošināt vienotās valūtas idejas dzīvotspēju un atgūt investoru uzticību atsevišķu valstu spējām apkalpot savus parādus. Lai arī šogad eiro zonas ekonomikai prognozes sola recesiju, būtiski ir nepārvērtēt tās negatīvo ietekmi. Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2,5%, kas nozīmē, ka pozitīvo tendenču turpināšanās uz aizgājuša gada fona būs ievērojami gausākas.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Aplūkojot 2011.gada 4.ceturkšņa statistiku ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Apstrādes rūpniecība ceturkšņa griezumā uzrāda kritumu par 0,5%, bet tirdzniecība sarukusi par 0,9%. Šīs abas nozares ir ar lielu īpatsvaru ekonomikā, kopumā veidojot ap 30% no ekonomikas apjoma, turklāt tās arī vispusīgi atspoguļo izmaiņas pieprasījumā – apstrādes rūpniecība ir lielā mērā orientēta uz eksportu, bet tirdzniecība faktiski tikai uz vietējo tirgu. Tas liek domāt, ka pieprasījums ceturkšņa griezumā pagājušā gada beigās ir nedaudz krities gan eksporta tirgos, gan šeit Latvijā.
Šādā kontekstā ir visai grūti saprast, kā ekonomika kopumā ceturkšņa griezumā tomēr pamanījusies augt par 0,8% – tas katrā ziņā nozīmē, ka vairākās citās nozarēs ir bijis pieaugums virs 2% ceturkšņa griezumā. Atbilde uz šo mīklu acīmredzot būs jāgaida vēl mēnesi, līdz tiks publicēta izvērstā IKP statistika par 4.ceturksni. Protams, pastāv arī otra iespēja, ka IKP apjomu galīgais aprēķins 4.ceturksnim būs būtiski zemāks par ātro novērtējumu.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:
Kopumā 2011. gads uzskatāms par ļoti veiksmīgu, ekonomikai pieaugot par 5,2%. Arī šī gada sākums vēl būs bijis labs, patērētāju un ražotāju optimisms janvārī pieauga, arī nodokļu ieņēmumi bija labi. Tomēr, skatoties tālāk, tad IKP izaugsme lielā mērā būs atkarīga no situācijas Eiropā, jo Latvijas ekonomika joprojām ir eksporta virzīta. Mēs prognozējam, ka šogad IKP pieaugs par 2%, jo gaidām, ka izaugsmes palēnināšanās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs mazinās Latvijas eksporta izaugsmi, neskaidrība un stress finanšu tirgos kaitēs investīcijām, savukārt vājāks noskaņojums kavēs patēriņu.
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Kaut arī izaugsmes temps ir bremzējies, publicētie dati ir ievērojams Latvijas ekonomikas sasniegums periodā, kas pasaules un jo īpaši Eiropas ekonomikai ir bijis ļoti slikts. Nav ne mazāko šaubu, ka eirozonas kopprodukts 4.ceturksnī pret 3.ceturksni ir samazinājies, tas ir noticis pat šobrīd par stabilitātes pīlāru uzskatītajā Vācijā. Arī mūsu kaimiņvalstī un lielākajā preču eksporta tirgū Lietuvā bijis kritums pret iepriekšējo periodu, par Igauniju vēl nav ziņu, bet dinamika par iekšējo un ārējo pieprasījumu signalizējošajās nozarēs – rūpniecībā un tirdzniecībā tur nesenākajos mēnešos ir bijusi krietni vājāka nekā Latvijā.
Ievērojot, ka 2012.gada sākumā strauji mainījās pasaules makroekonomisko ziņu plūsmas toņkārta un ar pieaugošu bezrūpību finanšu tirgi uztver arvien skaidrāko un skaudrāko Grieķijas bankrota varbūtību, šobrīd publicētie dati palielina Latvijas cerības izvairīties no ekonomikas lejupslīdes kādā no šī gada ceturkšņiem.
Tātad, ja vien nesāksies jauna panikas lēkme finanšu tirgos, tad uz sirds tik ilgi nēsātais krīzes otro viļņa smagums var izrādīties bijis stipri pārspīlēts. Šobrīd jau ir maz bažu par mūsu ekonomikas sniegumu 2012.gada 1.ceturksnī. Pasaules ekonomikas stabilizācija ļauj paļāvīgāk raudzīties uz eksportētāju izredzēm, bet aukstuma vilnis ir palielinājis izlaidi enerģētikā, patērētājiem vienlaikus tērējot siltajā ziemas sākumā par apkuri nesamaksāto naudu.
Kā izriet no iepriekš teiktā, sagaidu, ka vēlāk publicētajos datos pieauguma temps ceturkšņa griezumā būtiski nemainīsies, taču gada pieauguma temps varētu tikt pārskatīts uz augšu.
Ref: 102.000.102.996