2010. gada straujā ekonomikas atgūšanās un stabilizācija darba tirgū ļauj prognozēt labāku izaugsmi arī 2011.gadā. Tomēr tas nenozīmē, ka visi «mājasdarbi» ir paveikti un negarantē labu attīstību arī turpmākajos gados, jo pašreizējā izaugsme daļēji saistīta ar vienreizēju «atsitiena» efektu, norāda Swedbank eksperti.
Lai Latvijas ekonomika varētu pārliecinoši doties spēcīgas izaugsmes virzienā, joprojām nepieciešama kvalitatīvu reformu īstenošana. «Budžeta konsolidācija nav tas pats, kas reformas – reformas ir nepieciešamas ne tikai budžeta deficīta mazināšanai, bet arī, lai uzlabotu valsts konkurētspēju, tostarp uzņēmējdarbības vidi, darba tirgu, sabiedriskā sektora efektivitāti un tā pakalpojumu kvalitāti. Tas, ka nepieciešamie konsolidācijas apjomi mazinās, nebūt nenozīmē, ka reformas zaudē aktualitāti,» uzsver Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Līdz ar straujāku atkopšanos 2010.gadā Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas skats uz 2011.gadu kļuvis nedaudz optimistiskāks. Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4% (iepriekš prognozēts 3%). Prognozes izklāsts galvenajos vilcienos tomēr saglabājas tāds pats kā iepriekš un izmaiņas ciparos ir galvenokārt dēļ straujākas izaugsmes 2010.gadā un līdz ar to spēcīgākiem t.s. «bāzes efektiem». Attīstību turpinās virzīt eksports, spēcīgāk uzlabosies arī investīcijas. Tieši straujāka investīciju izaugsme ir galvenais faktors, kas var pavirzīt šī gada IKP izaugsmi būtiski augstāk par pašlaik prognozētajiem 4%. Pieņemoties spēkā mājsaimniecību pieprasījumam, 2012.gadā IKP varētu pieaugt par aptuveni 4.2%. Strukturālo reformu jomā vēl pieturamies pie «muļļāšanās uz priekšu» scenārija – ja šajā jomā tiks panākts straujāks progress, no 2012.gada izaugsme būs spēcīgāka.
Nu cerēsim, cerēsim…