Šogad kokrūpniecības izaugsme apjomu ziņā būs minimāla jaudu noslodzes un vietējo resursu ierobežotības dēļ. Ražotājiem, lai palielinātu apgrozījumu, vajadzētu virzīties uz augstākas pievienotās vērtības precēm, pārliecināti ekonomisti.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Novembrī rūpniecības izlaides gada izaugsmes tempi strauji mazinājās (no 20% uz 11%). Tomēr lielā mērā to noteica nevis mazs izlaides kritums 2010.gada novembra laikā, bet straujais kāpums 2009.gada novembrī, proti, tā saucamais bāzes efekts. Sagaidāms, ka 2010.gada decembrī rūpniecības izlaides gada izaugsmes tempi atkal pieaugs, pat neskatoties uz iespējamu mazu mēneša kritumu. Līdzīgas tendences novērojamas arī apstrādes rūpniecībā, kas veido ap 80% no kopējās rūpniecības.
Kā arī tika gaidīts, turpināja bremzēties iepriekšējā rūpniecības sektora dzinējspēka – kokrūpniecības – attīstība. Novembrī koka izstrādājumu ražošana (izņemot mēbeles) samazinājās par 2,3%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, turklāt gada izaugsme saruka no 20,7% oktobrī līdz 8,7% novembrī (arī bāzes efekta dēļ). Ja 2009.gadā vidējā mēneša kokrūpniecības izaugsme bija ap 3% (sezonāli izlīdzinātā), tad 2010.g. 11 mēnešos tā jau sasniedza vien ap 1%. Sagaidāms, ka arī 2011.gadā kokrūpniecības izaugsme apjomu ziņā būs minimāla dēļ jaudu noslodzes un vietējo resursu ierobežotības – lai palielinātu apgrozījumu, ražotājiem ir jāvirzās uz augstākas pievienotās vērtības precēm.
Sagaidāms, ka rūpniecības izaugsme 2010.gadā vidēji būs sasniegusi 13-14%, savukārt 2011.gadā tā varētu samazināties aptuveni uz pusi.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:
Novembrī, gada laikā, nozare uzrāda pieaugumu 11,4% apmērā, tajā skaitā apstrādes rūpniecības apjomi ir kāpuši par 12,4%. Apstrādes rūpniecības pieaugums joprojām ir ievērības cienīgs, tomēr īstenojas kāpuma tempu pierimšana. Novembrī pieauguma tempi ir zemākie pēdējo sešu mēnešu laikā. Vairums apstrādes rūpniecības nozaru joprojām uzrāda divciparu pieaugumu, kamēr viencipara pieaugums vērojams mēbeļu, koksnes un pārtikas ražošanā. Kritumu uzrāda vien ķīmijas nozare.
Augšupejas tempu pierimšana saglabāsies, jo pamazām zudīs zemās bāzes ietekme. Tomēr attīstība nozarē turpināsies arī 2011.gadā. Sagaidāms, ka nozaru veikumam par labu nāks konkstruktīvāka sadarbība ar Krieviju un pārējām NVS valstīm. Tāpat eksports uz citām, straujāk augošām valstīm dos atdevi aktīvākajiem un tālredzīgākajiem ražotājiem. Pamazām stabilizējoties, pieaugs arī pasūtījumi no vietējās ekonomikas. Investīciju un finansējuma piesaistīšanas apstākļi uzlabosies, līdz ar to arī saglabāsies labvēlīgi priekšnosacījumi nozaru attīstībai. Lielākās grūtības radīs ideju un zināšanu trūkums. Tādēļ arī valdībai ir un būs nepieciešams aktīvi iesaistīties investīciju un zināšanu piesaistīšanai, jo īpaši tām, kuras veicinātu produktu un pakalpojumu ar augsti pievienoto vērtību Latvijā tapšanu. Arvien akūtāki kļūs izaicinājumi, ko radīs inflācijas kāpums, darba samaksas pieaugums un arvien jūtamākais ierobežotais kvalificēta darbaspēka piedāvājums.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Rūpniecības izlaide pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem novembrī pret oktobri samazinājās par 0,3%, tai skaitā galvenokārt uz eksportu vērstajā apstrādes rūpniecībā – par 0,6%. Šis ir jau ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad apstrādes rūpniecībā izlaides apjoms svārstās ap vienu punktu, kas būtu jāsauc par stagnāciju uz gada pirmajā pusē notikušās straujās izaugsmes fona, bet pieaugums gada griezumā novembrī ir krasi sarucis pērn šajā laikā reģistrētā straujā kāpuma dēļ. Taču sagaidāms, ka decembra sezonāli izlīdzinātajos datos atkal redzēsim nozīmīgu augšupeju mēneša griezumā, jo pat tradicionāli klusajā gada pēdējā nedēļā darbs dažās apakšnozarēs ritēja neraksturīgi intensīvi. Arī enerģētikas decembra datos gaidāmi labi rādītāji aukstā laika dēļ.
Aizvadītā gada pirmajos 11 mēnešos apstrādes rūpniecība augusi par 13,8% pret pērnā gada attiecīgo periodu, bet sagaidāms, ka gadā kopumā tiks reģistrēts pieaugums virs 15%. 2011.gadā izaugsme būs nedaudz mazāka, taču arī pārsniegs 10% atzīmi. Gada sākumā labu pieaugumu gada griezumā joprojām nodrošinās bāzes efekts, taču gada gaitā arvien lielāku lomu spēlēs investīcijas iekārtās un produktu attīstībā. Lēnāka izaugsme nākamgad būs kokapstrādē, taču metālapstrāde un mašīnbūve augs līdzīgā tempā kā šogad, vairāk nekā par 20%.
Ir pausts daudz bažu par iespēju kāpināt izlaidi arī turpmāk, jo brīvo jaudu rezerves ir krasi sarukušas. Tā tiešām ir nopietna problēma, taču ražotāji nesēž rokas klēpī salikuši. Pieaugoša pieprasījuma apstākļos dažkārt izrādās, ka ražotnes nominālā jauda ir visai nosacīts jēdziens, uzņēmumi pamanās to pārsniegt, labāk organizējot darbu un izmantojot Latvijas elastīgā darba tirgus priekšrocības. Dažviet objektīvi nepārvaramu jaudas griestu sasniegšana pamudina uzņēmumus tās izmantot vērtīgāku produktu ražošanai, viņi var atļauties kļūt izvēlīgāki pasūtījumu izvēlē. Nav arī jāšaubās, ka šobrīd rūpniecībā pieaug investīciju aktivitāte.
Tāpēc izaugsmes apstāšanās rūpniecībā šogad nedraud, ja vien nenotiek finanšu tirgu pārdegšana globālā mērogā. Ar divciparu skaitli rakstāmas izaugsmes uzturēšana apstrādes rūpniecībā vismaz turpmākajos piecos gados ir ambiciozs, taču reālistisks mērķis, bez tā sasniegšanas ekonomikai būs grūti uzvarēt sacensībās ar laiku, kurās tempu diktē citās ES valstīs pieejamās pelnīšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.