Krievijas valsts augstāko amatpersonu īstenotā politika attiecībā uz valsts ekonomiku arvien vairāk līdzinās tai, kāda tā bijusi padomju laikos. Turklāt situācijas saasināšanās attiecībā uz valsts budžetu, ir šīs jomas būtiskākā problēma, secina ekonomisti.
Elite ir sapratusi, ka var iegūt piekļuvi daudz lielākiem līdzekļiem, nekā sniedz darba ražīgums un labvēlīga ārvalstu ekonomikas konjunktūra, Gaidara institūta ekonomistu secinājumus citē Vedomosti.
Rezultātā ir radies paradokss – vērojams budžeta deficīts, vidējai cenai par naftu sasniedzot 80 un vairāk dolāru par barelu, kaut gan pirms pāris gadiem 30 dolāri par barelu valsts budžetam nodrošināja pārpalikumu.
Formāli viss ir kārtībā – valsts parāda līmenis saglabājas zems, deficīts, salīdzinot ar attīstītajām valstīm, nav ļoti augsts – 3,5 – 4% no iekšzemes kopprodukta. Taču, kā apgalvo ekonomisti, valsts ir atkarīga no pasaules energoresursu cenu svārstībām.
Pašreizējā situācija ir līdzīga stāvoklim 1980. gadu sākumā – arī toreiz padomju sistēma šķita vairāk nekā stabila, ekonomika lēni, bet auga, sasniedzot 2 – 3% pieaugumu gadā, arī valsts parāds nebija liels. Savukārt energoresursu pārdošanā iegūtie līdzekļi tika tērēti tekošajām budžeta vajadzībām.
Tolaik šķita, ka šāds modelis būs ilglaicīgs, ja ne mūžīgs, arī padomju augstākās valsts amatpersonas bija pārliecinātas, ka cenas naftai vienīgi augs. Taču, kad šīs cenas samazinājās seškārtīgi, bija nepieciešami vien pieci gadi, lai notiktu finanšu katastrofa. Šie riski ir pilnīgi reāli arī mūsdienās, teic ekonomisti.
Otrais sistēmas risks ir inflācija, kas Krievijā atšķiras no citām attīstītajām valstīm. Ja citur tā ir ražošanas atveseļošanās rādītājs, Krievijā – ekonomiskās izaugsmes ierobežotājs, norāda speciālisti.
Trešais risks ir kapitāla aizplūšana, neskatoties uz to, ka krievu fondu tirgus bija viens no straujāk augošajiem pasaulē. Tā iemesli ir neskaidrība par ekonomiskās krīzes turpmāku attīstīšanos un gaidāmās vēlēšanas.
Sociālās stabilitātes nodrošināšana ir iemesls nodokļu celšanai, kas aizsākās jau 2010. gadā.
Ja valdība turpinās audzēt budžeta izdevumu apjomu, valsts atkal nonāks Padomju Savienības lamatās, pārliecināti eksperti.