Ekonomisti: maz ticams, ka banku pievienotās procentu likmes atkal būs zemākas par 1%

Maz ticams, ka tuvākajā nākotnē, kamēr valsts cīnās ar ekonomiskās krīzes radītajām sekām, Latvijā varētu atkārtoties trekno gadu situācija, kad bankas pievienotās procentu likmes hipotekārajiem un patēriņa kredītiem bijušas zemākas par 1%.

Bankas pamata bizness ir naudas līdzekļu piesaistīšana (klientu depozītu veidā vai aizņemoties naudas tirgos) un to izsniegšana kredītos. Līdz ar to lielu iespaidu uz kredītu likmi klientam veido naudas resursu cena  – proti, par kādu cenu  bankai  ir iespējams piesaistīt naudas līdzekļus. Patlaban finanšu tirgos naudas cena ir augstāka nekā dažus gadus iepriekš, un, kaut arī tā, uzlabojoties situācijai pasaules un lokālajos naudas tirgos, ir pēdējā laikā samazinājusies, tomēr maza ir varbūtība, ka tā noslīdēs līdz 2006/07.gada līmenim, biznesa ziņu portālam BNN.LV atzīst Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Otrs kritērijs, kas ietekmē naudas cenu klientam, ir klienta kredītspēja – gan tas, kā saistības ir pildītas pagātnē (kredītvēsture), gan arī klienta maksātspēja, kas ir spēja šo kredītu atdot. Ja pirms pieciem gadiem jēdziens „kredītvēsture” faktiski nozīmēja baltu lapu – šī informācija nebija apkopota, kredītņēmējam īsti nebija iespējas parādīt savu maksāšanas disciplīnu un atbildību pret saistībām -, šobrīd informācija un pieredze tirgū ir daudz plašāka, un ir iespējas precīzāk izvērtēt katra aizņēmēja risku. Tas tiešā veidā ietekmē arī klienta likmi, atklāj Kalniņš.

Viņš norāda, ka, neapšaubāmi, apstāklis, kas veicina un veicinās likmju attīstību, ir arī banku skatījums uz Latvijas kreditēšanas tirgu un konkurences sīvums, tomēr maz ticams, ka atkārtosies 2006/2007 gada scenārijs ar 105% kredītiem un sacensību, kurš iedos zemāku likmi.

Runājot par kreditēšanu kopumā, tad ir svarīgi gan katrai bankai, gan tirgum ņemt vērā gūtās mācības un turpināt rūpēties par atbildīgu kreditēšanu, rūpīgu risku izvērtēšanu un piemērotākā risinājuma atrašanu klientam, lai sekmētu gan viņa ieceru pārdomātu īstenošanu, gan finanšu stabilitāti ilgtermiņā, saka eksperts.

Arī Latvijas Krājbankas Kredītu pārvaldes Kredītrisku daļas vadītājs Aivis Ādamsons BNN.LV atzīst, ka tuvākajā laikā, kamēr valsts cīnās ar finanšu un ekonomikas krīzes  radītajām sekām, kā arī citās ES valstīs – Īrijā, Grieķijā, Portugālē un Spānijā ir finanšu problēmas, bankas pievienotā procentu likme izsniegtajiem kredītiem nevarētu būt tik zema kā treknajos gados.

Vaicāts, kāpēc tik zema likme bija iespējama agrāk, Ādamsons uzsver, ka tolaik bija pārāk pozitīvs skatījums uz starptautisko finanšu tirgu, tā uzraudzību un drošību.

Savukārt SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere teic, ka ekonomiskā situācija Latvijā pakāpeniski mainās, mazinās arī valsts kredītrisks, stabilizējas uzņēmējdarbības vide, līdz ar to nav izslēgts, ka pēc laika arī Latvijā vērosim Igaunijas piemēru, kur atsevišķos gadījumos banku pievienotās procentu likmes ir atgriezušās pat pirmskrīzes līmenī. Šeit jānorāda, ka pirms ekonomikas lejupslīdes banku pievienotās procentu likmes bija zemākas, savukārt naudas tirgus likmes – Euribor, Rigibors – bija krietni augstākas nekā šobrīd, kā rezultātā iespējams, ka kredītņēmēja kopējā procentu likme šobrīd varētu būt pat mazāka, nekā iepriekš.

Viņa uzsver, ka galvenais faktors, kas šo procesu veicina, ir valsts ekonomiskās situācijas attīstība un stabilitāte, kā arī biznesa vides sakārtotība un prognozējamība.

To, kāpēc treknajos gados pievienotās procentu likmes bija tik zemas, ietekmēja vairāki faktori – gan pārlieku asā konkurence banku starpā, gan arī pārlieku pozitīvs Latvijas ekonomiskās attīstības vērtējums, atklāj Tetere.