Pēc četriem gadiem zemas inflācijas zīmē 2017.gads ienesa zināmas pārmaiņas – straujāku cenu pieaugumu. Atbilstoši prognozētajam, 2017.gada vidējā inflācija bijusi 2,9%. Gandrīz puse no cenu kāpuma bijusi dārgākas pārtikas, īpaši piena, gaļas produktu un dārzeņu dēļ, norāda Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava.
Jānorāda, ka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērš uzmanību, ka savu augstāko punktu cenu kāpums sasniedza martā un aprīlī, kad inflācija turējās 3,4% līmenī.
Vildava tikmēr atzīmē, ka pārtikas cenas 2017.gadā augušas vidēji par 6%. Būtisks devums bijis arī degvielas cenām, kas pērn kāpušas par 8,5%. Tāpat telekomunikāciju un apdrošināšanas pakalpojumi veicināja cenu kāpumu, kā arī jau 2016.gadā ieviestais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielinājums mājokļa pakalpojumiem.
Vildava uzsver, ka 2018.gadā jārēķinās ar vēl straujāku cenu kāpumu nekā pērn. Swedbank prognozē četrus iemeslus, kāpēc inflācija šogad būs straujāka nekā pērn.
– Strauja ekonomikas izaugsme. Latvijas ekonomika strauji augs, kas atstās iespaidu uz darba tirgu. Bezdarba līmenis saruks un darbaspēka trūkums aizvien ņemsies spēkā. Tas savukārt spiedīs uzņēmējiem maksāt lielākas algas gan, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, gan, lai noturētu esošos. Tā rezultātā saglabāsies augšupvērsts spiediens uz inflāciju, īpaši pakalpojumu.
– Minimālās algas kāpums. Pēc vairāku gadu klusāka minimālās algas kāpuma šogad tā pieaug par 13%. Minimālās algas kāpums veicinās algu izaugsmi, un īpaši ietekmēs tos sektorus, kur vidējais algu līmenis ir zemāks, piemēram, apkalpojošo sfēru. Tādējādi šogad redzēsim straujāku pakalpojumu inflāciju.
– Naftas cena. Naftas cena šobrīd ir nostabilizējusies virs 60 dolāriem, un šobrīd prognozējam, ka tā arī saglabāsies virs 60 dolāriem visa gada garumā. Tas nozīmē, ka degviela būs dārgāka nekā pērn.
– Akcīzes nodokļu kāpums. Straujāks akcīzes likmju kāpums alkoholam un tabakai sadārdzinās šo produktu cenas kā veikalos, tā restorānos un bāros, bet naftas produktu akcīzes kāpums – degvielas cenas uzpildes stacijās (papildus naftas cenas kāpumam).
Savukārt Gašpuitis izsaka savas prognozes par tekošo gadu: «2018.gada perspektīvas liecina pEar to, ka ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs ierobežota un primāri dominēs iekšējie. Ārējās vides spiediens uz inflāciju vēl kādu laiku jūtams nebūs. To vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši eirozonā. Gada sākumā cenu līmeni nedaudz sakustinās naftas cenas kāpums.»
Swedbank jaunākā ekonomiste atzīmē, ka cenu kāpums, bez šaubām, ir nepatīkams iedzīvotājiem. «Katrs no mums to izjūt ikreiz, apmeklējot veikalu. Taču velns nav tik melns kā to mālē – labā ziņa ir tāda, ka šogad arī maciņi lielākajai daļai kļūs biezāki. Minimālās algas kāpums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums veicinās iedzīvotāju vidējo ienākumu pieaugumu. Vidējā neto alga varētu augt pat virs 10%, un iedzīvotāju pirktspēja – virs 7%. Tas ir vairāk kā divreiz straujāk nekā pērn,» prognozē Vildava.
Ref: 225.000.103.2078
Tie kas netiks līdz izmirs.