Lai arī iekšzemes kopprodukta izaugsmi šī gada pirmajā ceturksnī virzīja galvenokārt eksportējošās vai ar eksportu saistītās nozares, Latvijas IKP pieaugums atpaliek no Lietuvas (3,5%) un Igaunijas (2,4%). Tomēr nākamajā ceturksnī ekonomikas izaugsme varētu paātrināties, pieļauj ekonomisti.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
IKP detalizētais aprēķins šī gada 1.ceturksnī uzrāda niecīgu pieaugumu Latvijas ekonomikā par 0,3% pret pagājušā gada ceturto ceturksni, salīdzinājumā ar 2,4% Igaunijā un 3,5% Lietuvā.
Mazumtirdzniecības apjomu kritums par 1,6% šī gada pirmajā ceturksnī pret pagājušā gada pēdējo ceturksni, visticamāk, nozīmē, ka arī mājsaimniecību patēriņš kopumā ir krities. Tas izskaidrojams ar patēriņa nodokļu pieaugumu gada sākumā un cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, kuru rezultātā mājsaimniecību reālā pirktspēja kritās. Šiem faktoriem gan, visticamāk, nebūs paliekoša ietekme uz izaugsmi turpmākajos ceturkšņos, jo, piemēram, naftas tirgū ir notikusi būtiska cenu korekcija, un arī pārtikas cenu kāpums pasaules tirgū ir apstājies.
Turpmākajos ceturkšņos tāpat varētu pieaugt investīcijas, piemēram, ceļu infrastruktūrā, kuras atjaunošanai šogad ir pieejams būtiski lielāks finansējums nekā 2010.gadā. Sagaidāms, ka turpināsies arī mērens eksporta pieaugums, jo Latvijai būtiskākajos eksporta tirgos ekonomika turpina augt.
Atšķirības izaugsmes tempu ziņā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm varētu būt skaidrojamas ar vairāku faktoru kopumu – pievilcīgāku vidi investīcijām un līdzsvarotām valdības finansēm Igaunijā, un zemākām mājsaimniecību kredītsaistībām Lietuvā, kas ļauj lielāku daļu no ienākumiem novirzīt patēriņam.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Ekonomikas izaugsme palēninājās (piem., pērn vidējais ceturkšņa pieaugumus bija 0,9%), tomēr gribētos pievērst uzmanību tam, ka vismaz daļēji šis rezultāts ir nodokļu atmaksas kārtības izmaiņu dēļ gada sākumā.
IKP izaugsmi 1.ceturksnī virzīja galvenokārt eksportējošās vai ar eksportu saistītās nozares – apstrādes rūpniecība, viesnīcas un restorāni, transports un sakari, iekšējā tirdzniecība (ko ietekmē ražojošo uzņēmumu attīstība, jo tie dažreiz savus produktus eksportē ar tirdzniecības uzņēmumu starpniecību).
Tomēr, neskatoties uz joprojām strauju eksporta apjomu pieaugumu (14,7% pret pērna gada 1.ceturksnī), importa apjomu kāpums ir bijis vēl spējāks (20,7%), tādējādi kopējā neto eksporta ietekme uz IKP bijusi negatīva. Daļēji importa pieaugumu veicināja kapitāla preču kāpums, jo 1.ceturksnī ļoti strauji pieauga investīcijas pamatkapitālā (28,4%).
Savukārt mājsaimniecību patēriņa izaugsme saglabājās daudz lēnākā (vien 3,6%) un nevienmērīgāka. Iedzīvotāju pirktspēja būtiski neuzlabojās, jo nelielo algu kāpumu apēd inflācija, arī bezdarbs vēl ir augsts.
Viens no izaugsmi bremzējošiem faktoriem neapšaubāmi ir jaudu ierobežojums apstrādes rūpniecībā. Lai gan ir sagaidāma lielāka investīciju aktivitāte šajā jomā, paies laiks, kamēr investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā sāks nest augļus. Vēl viens faktors ir esošais parāda slogs. Kredītportfelis turpina samazināties, jo, pirms uzņemties jaunas saistības, piem., investīcijām, uzņēmumiem jātiek galā ar vecām. Arī mājsaimniecībām parāda apkalpošanas izmaksas no ienākumiem aizņem lielāku daļu, nekā pirms pāris gadiem (jo ienākumi ir būtiski zemāki).
Joprojām saglabājam IKP izaugsmes prognozi šim gadam ap 4%. Ekonomikas izaugsme varētu nedaudz paātrināties nākamajā ceturksnī, pieaugot investīciju aktivitātei un turpinoties eksporta izaugsmei. Nozaru griezumā straujāks pieaugums saglabāsies jau augstāk minētās eksportējošās un ar eksportu saistītas nozarēs. Bet jāatzīst, ka tas ir tikai tāds „muļļāšanas scenārijs” – ja kvalitatīvas strukturālās reformas tiktu ieviestas raitāk, arī ekonomikas izaugsme būtu spējāka.