Pēdējā laikā Latvijā strauji pieaudzis ražotāju optimisms un līdz ar to arī rūpniecības produkcijas apjoms, vairākiem uzņēmumiem jaudu ziņā sasniedzot pat pirmskrīzes līmeni. Taču vēl lielāka ražošanas apjoma palielināšanai uzņēmējiem nepieciešanas investīcijas, norāda ekonomisti.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Sezonāli izlīdzinātajos rūpniecības datos nav nekāda pieauguma kopš pērnā gada vidus, bet apstrādes rūpniecībā izlaide šī gada pirmajos divos mēnešos bijusi apmēram 5% zem pērnā gada 2. puses līmeņa. Tas šķiet drusku jocīgi un galīgi nesaskan ar vispārējo gaisotni šajā nozarē. Gan jau turpmākie mēneši sniegs atbildi uz šo jautājumu un domāju, ka atrisinājums būs straujš izlaides pieaugums statistikas datos. Par to liecina arī jauno pasūtījumu dati, to pieaugums janvārī mūsu valstī bija visstraujākais Eiropas Savienībā jeb 75,9% gada griezumā.
Tas nodrošinās, ka vismaz apstrādes rūpniecībā izlaides pieaugums gada griezumā saglabājas apmēram 10% līmenī (februārī tas bija 13,3%) un šai nozarei būs izšķiroša loma ekonomikā kā šogad, tā nākamajos gados. Sabiedrības lielākās daļas dzīves līmeni rūpniecības panākumi gan tieši neietekmē, tāpēc viņiem atliek vien apbruņoties ar pacietību.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Pēc trīs mēnešu krituma, šī gada februārī apstrādes rūpniecības izlaide atkal palielinājās, par 1,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Pieaugums nav sevišķi liels, tomēr diezgan veselīgs. Salīdzinājumam, pērn apstrādes rūpniecības izlaide auga vidēji arī par 1,5% mēnesī. Kā bija gaidīts, var redzēt, ka izaugsmi pakāpeniski sāk virzīt metālapstrādes un mašīnbūves nozares. Februārī pieauga metālu un metālizstrādājumu ražošana, elektrisko, elektronikas un citu mašīnu un iekārtu ražošana, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Savukārt, kokrūpniecībā bija vērojams neliels kritums. Pārtikas rūpniecības izlaide saglabājas diezgan stabila, pēc pagājušā mēneša kāpuma vērojams neliels kritums.
Ražotāju noskaņojuma dati (konfidences aptaujas) rāda, ka pēdējos divos mēnešos pieauga uzņēmumu optimisms, tostarp pieaugušo rūpniecības izlaides gaidu dēļ. Tas ļauj cerēt, ka rūpniecības izaugsme turpināsies. Tomēr tajā pat laikā daudzas nozares jau ir sasniegušas vai pat pārsniegušas jaudu noslodzes līmeni, kāds tas bija pirmskrīzes gados. Tādējādi, tām ir nepieciešamas investīcijas, lai varētu palielināt ražošanas apjomus vēl vairāk. Sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad kāps, tomēr paies laiks kamēr tas atspoguļosies rūpniecības izlaidē. Tādēļ, prognozējams, ka apstrādes rūpniecības izlaides izaugsme no 14% 2010.gadā varētu samazināties vairāk nekā uz pusi 2011.gadā.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:
Kopējā aktivitāte februārī ir palielinājusies, tomēr vairākās nozarēs vērojams arī kritums. Šīs izmaiņas galvenokārt notikušas klimatisko, izejvielu sadārdzināšanās un pieprasījuma izmaiņu rezultātā. Tā lielākais pieaugums vērojams automobiļu detaļu ražošanā, kas skaidrojams ar automobiļu pieprasījuma kāpumu pasaulē. Latvijas uzņēmēji ir ieņēmuši noteiktas nišas dažādu detaļu izgatavošanā, kas turpmāk varētu būt viena no perspektīvām Latvijas rūpniecības attīstībā. Loģistikas sadārdzināšanās spiež daudzus uzņēmumus izvērtēt piedāvājumus no potenciālajiem piegādātājiem, kas atrodas tuvāk ražošanas centriem. Arī apģērbu ražošanas pieaugums norāda uz patēriņa un pieprasījuma, galvenokārt ārējos tirgos, kāpumu. Ilgākā termiņā, to pašu iemeslu dēļ, apstākļi Latvijas tekstila industrijai varētu vēl uzlaboties. To gan noteiks plašu procesu kopums pasaulē, ko viennozīmīgi prognozēt nav iespējams. Iespaidīgu kāpumu uzrāda būvmateriālu ražošana. Neskatoties uz kopējo kāpumu, vairākas nozares uzrāda kritumu. Tā, piemēram, dzērienu ražošana, ko, visticamāk, ietekmē sezonālo faktoru diktētās izmaiņas pieprasījumā. Ķīmisko vielu ražošanu ir spiedis sašaurināt dabisko izejvielu cenu kāpums. Piemēram graudu sadārdināšanās mazina izejvielu pieejamību biodegvielas ražotājiem. Savukārt citu transportlīdzekļu sadaļā mīnusi atspoguļo sala un ledus radītos sarežģījumus ražotājiem, kā rezultātā kritās kuģu būves apjomi.
Februārī apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi saglabā veselīgu tempu, kāds tas varētu saglabāties arī par gadu kopumā (8-10%). Situācija nozarēs saglabāsies atšķirīga. To turpinās noteikt Latvijas uzņēmēju spēja sabalansēt kāpjošās izmaksas ar kvalitāti un cenu, un turpināt darbu pie produktivitātes. Pieaugošās izejvielu cenas un attiecīgi loģistikas izmaksas uzrāda tendences, kas varētu pavērt jaunas iespējas Latvijas rūpniekiem, jo mazina attālāko un lētāko valstu priekšrocības. Nozīmīgs loma būs valsts tēlam, investīciju un nodokļu politikai, lai iezīmējušās priekšrocības pārvērstos darba vietu pieaugumā.