Rūpniecības izaugsme šī gada otrajā ceturksnī veicinās straujāku ekonomikas pieaugumu Latvijā, vienlaikus citu ekonomisko datu kontekstā rūpniecības izlaides rādītāji ir likumsakarīgi, norāda banku ekonomisti.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Eksporta vilkme rūpniecības izaugsmē joprojām strādā spēcīgi. Labajiem eksporta rezultātiem martā seko rūpniecības pieaugums aprīlī, izlaidei mēneša laikā pieaugot par 3,4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībai – par 4,4%. Citu ekonomisko datu kontekstā šis rūpniecības sniegums ir likumsakarīgs, drīzāk pārsteigums bija salīdzinoši sliktie rezultāti 1.ceturksnī.
Aprīļa apjoms apstrādes rūpniecībā gandrīz precīzi atbilst līdz šim augstākajam – 2006. un 2007.gada vidējam līmenim, un arī apakšnozaru struktūra ir samērā līdzīga, taču iezīmējas skaidras tendences, kas nozares struktūru Latvijā pakāpeniski tuvinās attīstītajām valstīm raksturīgajai. Apstrādes rūpniecības struktūra turpina spēcīgi nosliekties ar metālu ražošanu un apstrādi saistīto nozaru grupas virzienā, tādējādi attaisnojot iepriekš izteiktās optimistiskās prognozes. Aprīlī līdz šim vislielāko mēneša izlaides apjomu vienlaicīgi sasniegusi piekabju un puspiekabju ražošana, citu transportlīdzekļu (vilcienu un kuģu) ražošana, tāpat arī datoru un elektronikas ražošana. Metālu ražošana, mašīnbūve, kā arī elektronika dominē gandrīz visu augsti attīstīto valstu rūpniecībā, arī Latvijas rūpniecībā to īpatsvars pieaugs. Ja šobrīd šo nozaru grupas īpatsvars ir līdzīgs pārtikas pārstrādei un kokapstrādei, tad nākotnē abu pēdējo īpatsvars pakāpeniski samazināsies, tām gan augot absolūtajos skaitļos, taču lēnāk nekā metālu un mašīnbūves nozarēm, kuras neierobežos izejvielu pieejamība un vietējais pieprasījums.
Rūpniecības perspektīvas kopumā ir labas, taču nav tā, ka aina būtu pavisam bez mākoņiem. Tāds svarīgs apsteidzošais indikators kā iepirkumu aktivitāte maijā krasi pasliktinājās ASV, Eiropā un Ķīnā, vienlaikus gan paliekot līmenī, kas norāda uz turpmāku izaugsmi, tikai krietni lēnāku. Salīdzinoši labāku rūpniecības dinamiku Latvijā turpinās nodrošināt ES fondu veicinātās investīcijas un jaudu pieaugums. Aprīlī pieaugums gada griezumā rūpniecībā bija 13,7%, bet apstrādes rūpniecībā pat 17%. Šogad vidēji tas noteikti būs zemāks, taču vismaz apstrādes rūpniecībā būs divciparu skaitlis.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Pēc diezgan vājiem mazumtirdzniecības datiem rūpniecības attīstība vieš zināmu optimismu. Proti, aprīlī rūpniecības izlaides izaugsme paātrinājās, pieaugot par 3,4% mēneša laikā (izņemot sezonālu ietekmi) jeb 13,7% gada laikā (kalendāri izlīdzināts). Apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās vēl straujāk, attiecīgi par 4,4% un 17,1%.
Šie dati norāda, ka arī ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī varētu būt straujākā nekā 1.ceturksnī. Pat pieņemot, ka rūpniecības izlaides apjomi turpmākajos 2 mēnešos saglabāsies aprīļa līmenī, tas veidotu 4,8% ceturkšņu pieaugumu salīdzinājumā ar 1,3% kritumu 1.cetusknī. Tādējādi rūpniecības izaugsme veicinās arī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu.
Kā arī tika prognozēts, nozaru griezumā redzams, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumi pārņem stafeti no kokrūpniekiem. Aprīlī strauji pieauga transportlīdzekļu, elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas apjomi. Savukārt kokrūpniecības izlaide pēc kāpuma iepriekšējā mēnesī samazinājās. Lielāka rūpniecības nozare – pārtikas ražošana – joprojām nīkuļo, jo galvenokārt atkarīga no iekšējā pieprasījuma.
Joprojām sagaidāms, ka rūpniecības izaugsme šogad būs lēnāka nekā pērn. Tomēr pēdējie dati norāda, ka izaugsme varētu izrādīties spējāka, nekā domāts gada sākumā. Tā būs atkarīga no ražotāju spējas palielināt jaudas, efektivizēt ražošanu, atrast jaunus noieta tirgus un izstrādāt jaunus produktus.