Inflācijas pieaugums, pēc ekonomistu viedokļa, ir bijis prognozējams, tā kā šādu tendenci nosaka viss globālais tirgus. Lielāko ietekmi uz inflāciju atstājušas cenu izmaiņas pārtikas un degvielas nozarē. Tomēr tuvākajā laikā Latvijā straujš patēriņu cenu līmeņa pieaugums nav gaidāms, tā ekonomisti.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:
Patlaban vērojamo cenu kāpumu nosaka divu svārstīgāko preču grupas – pārtikas un degvielas cenas. Šo grupu cenu pārmaiņu ietekme uz kopējo inflāciju turpmāk saglabāsies ļoti liela. Ilgtermiņā pārtikas cenu tendence turpinās konsekventi virzīties uz augšu, kuras kāpumu īslaicīgi var nomainīt arī atslābuma periodi. Savukārt degvielas cenu dinamiku diktēs notikumi pasaules ekonomikas epicentros un tur pieņemtie lēmumi, kas attiecīgi ietekmēs arī valūtu svārstības.
Lielākā pazeminošā ietekme uz cenu līmeni bija atpūtai, kultūras precēm un pakalpojumiem. Tāpat jau ir vērojama svētku atlaižu ietekme uz apģērba un apavu cenām.
Statistika uzrāda, ka inflācija ienāk ar preču palīdzību. Cenu pieaugums precēm seko kopējām tendencēm pasaulē, tādēļ to attīstību galvenokārt noteiks ārējie faktori. Savukārt pakalpojumi joprojām notur inflāciju no straujāka kāpuma un tiem ir tiešāka saikne ar kritumu vietējā pirktspējā un apstākļiem ekonomikā. Taču kritums pakalpojumu cenās mazinās un nākamgad pirmajā pusē jau ieies pozitīvā zonā. Liela loma uz kopēju patēriņa cenu kāpumu atstās gaidāmie nodokļu (PVN, akcīze) pieaugumi. Tomēr ir vēl jautājums par to, kā un cik tas galarezultātā atspoguļosies preču un pakalpojumu cenās. Daudzos segmentos ir sagaidāms, ka nodokļu pieaugumu būs spiesti absorbēt uzņēmēji, cik nevar izslēgt, ka būs tādi, kas izmantos iespēju cenas noapaļot uz augšu. Kopumā nodokļu ietekmi vēl ir pāragri rēķināt, jo budžetu nav apstiprinājusi Saeima, kā arī pret to nopietni iebilst aizdevēji. Ja valdība nespēs vienoties ar aizdevējiem, nevar izslēgt arī augstākus patēriņa nodokļus un attiecīgi arī lielāku inflāciju. Jāpiezīmē, ka kopumā nav gaidāms straujš patēriņa cenu lēciens, tomēr tai ir iespējas apsteigt pašreizējās prognozes.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Neskatoties uz šķietami lielu gada inflācijas pieaugumu (no 1% oktobrī līdz 1.9% novembrī), to vairāk nosaka pagājušā gada attīstība, nevis šā novembra cenu kāpums. Decembrī tik straujš gada inflācijas pieaugums vairs nav gaidāms.
Lielāko iespaidu uz kopējo inflācijas rādītāju atstāja tieši pārtikas cenas (par 7.2% augstākās nekā pirms gada). Patērētāju konfidences (jeb noskaņojuma) aptaujas dati liecina, ka oktobrī-novembrī inflācijas gaidas – pēc iespaidīga kāpuma augustā un septembrī – ir samazinājušās. Izskatās, ka ažiotāža ap pārtikas cenām ir pierimusi, un lielā mērā to kāpumu veicina pasaules pārtikas cenu pieaugums. Tomēr krīzes laikā sarukušās konkurences veicināšana ir būtisks faktors, lai mazinātu inflācijas spiedienu.
Prognozējams, ka patēriņa cenas šogad kritīs par 1.1-1.2% (vidēji gadā). Savukārt plānotās nodokļu izmaiņas 2011.gadā palielinās patēriņa cenu inflāciju, tāpēc līdzšinējo prognozi (1.5% vidēji gadā) noteikti pārskatīsim uz augšu. PVN likmju pacelšana varētu palielināt 2011.gada vidējo inflāciju par aptuveni 1 procentpunktu.
DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Pasaules tirgū ir kāpušas enerģijas un pārtikas cenas, turpretim Latvijas tirgū turpinās deflācijas spiediens, kuru nosaka joprojām augstais bezdarbs. Nav sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos kaut kas šajā ziņā varētu būtiski mainīties. Tieši patlaban izpaužas arī sezonālā ietekme uz dārzeņu un augļu cenām.
Tā visa rezultātā cenu kāpumu mēneša griezumā atkal vairāk nekā par 100% noteicis pārtikas cenu kāpums – tāpat kā oktobrī. Citiem vārdiem, visas pārējās preces un pakalpojumi kopumā kļūst lētāki. Taču arī starp tiem ir nozīmīgas atšķirības, ir vērojama būtiska degvielas sadārdzināšanās, savukārt lielākā daļa pakalpojumu kļūst arvien lētāki.
Turpmākajos mēnešos svarīgākais notikums saistībā ar cenām būs PVN likmju izmaiņas 1.janvārī, kas ietekmēs daudzu preču un pakalpojumu cenu. Nav šaubu, degviela ir kļuvusi dārgāka jau decembrī. Tāpat gaidāma tālāka pakāpeniska pārtikas cenu celšanās – ja līdz šim šogad straujāk pieauga piena un maizes cenas, tad turpmākajos mēnešos varētu sākt izpausties graudu cenu kāpumam parasti ar vairāku mēnešu atstarpi sekojošā gaļas cenu celšanās.