Zemā mazumtirdzniecības apgrozījuma pamatā ir lēna ienākumu un nodarbinātības izaugsme, turklāt iedzīvotāju pirktspēju mazina arī inflācija un nodokļu palielinājumi. Šo iemeslu dēļ mazumtirdzniecības attīstība gada laikā tomēr būs diezgan lēna, prognozē Latvijas ekonomisti.
DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš:
Šis ir straujākais mazumtirdzniecības kāpums mēneša ietvaros kopš pērnā marta. Turpretim ļoti līdzīgs iepriekšējiem mēnešiem ir kontrasts starp sarūkošo pārtikas un degvielas tirdzniecību iepretim pārējām precēm, tātad pretstats starp pirmās nepieciešamības precēm un pārējo, kas liecina gan par ļoti atšķirīgajām valsts iedzīvotāju sekmēm krīzes pārvarēšanā, gan arī iespējamu kontrabandas ietekmi degvielas gadījumā. Jo īpaši strauji aug to preču pārdošana, kas saistīta ar mājokļu remontiem un celtniecību, tātad vismaz daļa iedzīvotāju jūtas arvien drošāki par nākotni.
2.ceturksnis beidzas tieši ceturtdien, daudzi dati vēl nav zināmi, taču pamazām iezīmējas visnotaļ iepriecinoša kopaina par šajā laikā ekonomikā notikušo. Kopskatā ar jaunākajiem datiem par kreditēšanu un neparasti straujo reģistrētā bezdarba kritumu šajā laikā rodas iespaids, ka beidzot pamazām iegriežas pieaugoša optimisma un ekonomiskās aktivitātes augšupejošā spirāle, tātad pakāpeniska atsaluma mazināšanās uz iekšējo pieprasījumu vērstajās nozarēs līdzās jau ierasti spēcīgajai eksporta izaugsmei, kas ir piešķīlusi šim procesam dzirksteli. To netieši apstiprina arī jaunākie Eiropas Komisijas publicētie patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma jeb konfidences dati, kur Latvijas rādītāji pretēji ES vidējiem datiem ir būtiski uzlabojušies.
Pieskaitot ietekmi, ko radīs noplokošais PVN atmaksu vilnis, kas samazināja reģistrēto IKP pieaugumu 1.ceturksnī, šī gada aprīlī – jūnijā varētu tikt atzīmēts straujākais kopprodukta kāpuma temps kopš ekonomikas izaugsmes atsākšanās. Provizoriski vērtējot, tas pārsniegs 2% ceturkšņa griezumā, un izaugsmes tempu atšķirība starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm būtiski samazināsies.
Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts:
Lai arī maija mazumtirdzniecības pieaugums bija diezgan straujš, tas nenozīmē, ka mazumtirdzniecības attīstībā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Mazumtirgotāju noskaņojums ir diezgan stabils jau vairākus mēnešus – mazumtirgotāji nedomā, ka strauja attīstība ir gaidāma. Arī patērētāju optimisms norāda uz piesardzību tēriņos, un viņi nesagaida nedz savas finanšu situācijas, nedz arī valsts ekonomiskās situācijas strauju uzlabošanos. Zemā pieprasījuma pamatā ir lēna ienākumu un nodarbinātības izaugsme, bet inflācija un nodokļu palielinājumi mazina iedzīvotāju pirktspēju. Tāpēc mazumtirdzniecības attīstība gada laikā tomēr būs diezgan lēna.
Latvijas Krājbankas ekonomiste Olga Ertuganova:
Mazumtirdzniecības rādītāji turpina norādīt uz ļoti nevienmērīgu un nestabilu iekšējā patēriņa attīstību. No vienas puses, maijā mazumtirdzniecības apgrozījums uzradīja iespaidīgu pieaugumu par 2% (salīdzinājumā ar aprīli). Tomēr kopumā mazumtirdzniecības pieaugums pēdējā pusgada laikā ir ļoti nepārliecinošs: pieauguma mēnešus nomaina krituma mēneši un stabila tendence pieaugumam nav vērojama. Rezultātā, gada griezumā iekšējā patēriņa pieaugums bija niecīgs: salīdzinot ar iepriekšēja gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga vien par 0,7%.
Kopējais noskaņojums patērētāju vidū pagaidām neliecina, ka tik pat labus rādītājus mazumtirdzniecībā varēsim noverot visa gada garumā. Neapšaubāmi, situācija valstī ir stabilizējusies, bezdarbs mazinājies, atsevišķos uzņēmumos ir novērojams algu pieaugums. Tomēr tajā pašā laikā jāņem vērā būtisks inflācijas spiediens, kas gandrīz pilnīgi noēd jebkādu ienākumu palielinājumu, un arī problēmas darbaspēka tirgū, kuras būtiski ierobežo bezdarba samazinājuma potenciālu.
Ja pirms gada – diviem cilvēki bieži vien ierobežoja patēriņu ne tikai sliktās finansiālas situācijas dēļ, bet arī pastāvot neziņai par nākotni, tad tagad tieši pārliecība par augošām cenām un tarifiem uztur visai konservatīvu pieeju tēriņiem. Diemžēl nevar nepieminēt arī to, ka inflācijas uzliesmojuma rezultātā šogad arvien sarežģītāka finansiālā situācija kļūst maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Kaut arī tīri tehniski viņu patēriņš pašlaik mazāk ietekmē kopējos mazumtirdzniecības rādītājus, mēs nekādā gadījumā nevaram ignorēt šīs problēmas, runājot par ekonomikas stāvokli tagad un nākotnē.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:
Pēc krituma aprīlī maijā mazumtirdzniecībā atkal reģistrēts apjomu pieaugums. Mazumtirdzniecības apgrozījuma statistika neuzrāda izteiktu tendenci – izaugsme dažos mēnešos mijās ar apjomu kritumu nākamajos. Visticamāk, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecībā varēs vērot šādu svārstīgumu, ko raksturotu divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ, savukārt gadā kopumā varēs vērot mazumtirdzniecības apjomu nelielu pieaugumu.
Ja neņem vērā cenu izmaiņas, tad mazumtirdzniecības apgrozījums maijā bijis pat par 6,9% lielāks nekā 2010.gada maijā, savukārt gada pirmajos piecos mēnešos kopējais mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājies par 5,8% attiecībā pret 2010.gada janvāra-maija periodu. Tādējādi iedzīvotāji faktiskie tēriņi ir palielinājušies, un tas noticis galvenokārt uz pirmās nepieciešamības preču sadārdzināšanās rēķina. Neskatoties uz apjomu kritumu, izdevumi latu izteiksmē (faktiskajās cenās, neņemot vērā cenu izmaiņu efektu) par pārtikas precēm un degvielu gada pirmajos piecos mēnešos bijuši par attiecīgi 5,4% un 4,7% lielāki nekā 2010.gada piecos mēnešos. Cenu kāpuma dēļ loģisks ir apjomu kritums pārtikas preču un autodegvielas tirdzniecībā, jo iedzīvotājiem nākas taupīt uz pārtikas un degvielas rēķina, kā arī meklēt veidus, kā iegādāties šīs preces lētāk (piemēram, kaimiņvalstu tirgi, kontrabanda).
No tirdzniecības segmentiem šogad vislabāk veiksies ilglietošanas preču tirdzniecībā, savukārt pārtikas preču tirdzniecībā vēl kādu laika periodu varētu saglabāties nelieli mīnusi, ņemot vērā straujo cenu kāpumu pārtikas precēm un patērētāju skaita samazināšanos emigrācijas dēļ. Uz leju kopējos mazumtirdzniecības rādītājus turpinās vilkt autodegvielas tirdzniecība, kurā šogad gaidāms tirdzniecības apjomu kritums.