Turpmākā rūpniecības attīstība un produkcijas apjoma palielināšanās Latvijā būs atkarīga no ārējā pieprasījuma pēc latviešu precēm, kā arī piesaistītajām investīcijām, pārliecināti ekonomisti.
Swedbank Ekonomisko pētījumu daļas vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
Pēc piebremzēšanās gadu mijā, šī gada martā apstrādes rūpniecības izlaide diezgan spēcīgi pieauga (sezonāli izlīdzināts par 3,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi), tādējādi atgriežoties uz 2010.gada otrās puses vidējo līmeni. Tomēr jāpiemin, ka martā kāpumu veicināja ne tikai metālapstrādes un mašīnbūves, ķīmijas un farmācijas, pārtikas nozares, bet arī negaidīti straujš kokrūpniecības pieaugums (+6,9%). Joprojām sagaidāms, ka šī sektora attīstība bremzēsies un vairs tik daudz neatbalstīs rūpniecības izaugsmi izejmateriālu un ražošanas jaudu ierobežojumu dēļ.
Apstrādes rūpniecības izaugsmi turpina virzīt eksportējošie uzņēmumi, un to turpmākā attīstība būs atkarīga no ārējā pieprasījuma pēc Latvijas precēm. Neskatoties uz joprojām pastāvošiem riskiem, piemēram, parādu krīzi Eiropā, izejvielu cenu dinamiku, sagaidāms, ka ārējais pieprasījums augs, turklāt straujāk tieši Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, proti, Vācijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā.
Turklāt Latvijas ražotāju konkurētspēja pēdējos divos gados būtiski uzlabojusies. Tomēr, lai gūtu labumu no augošā pieprasījuma ir nepieciešamas adekvātas ražošanas jaudas un kvalificēts darbaspēks, kas izstrādātu un ražotu produktus, kā arī atrastu tiem noieta tirgus un spētu tos izdevīgi pārdot. Tas prasa investīcijas – sagaidāms, ka investīciju aktivitāte šogad būtiski pieaugs, tomēr ir nepieciešams laiks, lai tas atspoguļotos rūpniecības izlaidē.
Prognozējams, ka apstrādes rūpniecības izlaides izaugsme no 15% 2010.gadā varētu samazināties aptuveni uz pusi 2011.gadā.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Gan martā, gan 1.ceturksnī kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms gada, rūpniecības izlaide Latvijā ir ar ievērojamu plusa zīmi, taču šie dati pamatā atspoguļo pērn krīzes pārvarēšanā paveikto. Izlaides dinamika pret iepriekšējo ceturksni nav labvēlīga, runājot par ekonomikā nozīmīgāko un no laika apstākļiem daudz mazāk atkarīgo apstrādes rūpniecību, – tās sarukums 1.ceturksnī pret pērnā gada 4.ceturksni par 3,1% nav gluži tas, ko varēja gaidīt šajā laikā pērn. Par laimi, ir ļoti maza varbūtība, ka negatīvas izmaiņas ceturkšņa griezumā turpināsies.
Ir pilnībā attīstījusies prognoze, ka šogad metālu ražošanas un apstrādes nozarēm būs vadošā loma ekonomikā. Vētraini attīstās gatavo metālizstrādājumu, iekārtu, elektrisko iekārtu, piekabju ražošana. Metālu ražošanā pagaidām tik strauju pārmaiņu nav, taču situācija mainīsies gada nogalē pēc Liepājas Metalurga rekonstrukcijas. Ir kritusies kuģu un vilcienu ražošana, – tas saistīts gan ar laika apstākļiem, gan gatavošanos iespējamai pasažieru vilcienu ražošanas atsākšanai lielākā mērogā.
Būtiski virs krīzes līmeņa nav spējusi pacelties pārtikas pārstrāde. Tiek gūti būtiski panākumi eksportā, diemžēl vietējais tirgus cilvēku skaita izteiksmē sarūk. Nesen notikušās īpašnieku maiņas nozarē ir radījušas arī lielu satraukumu, taču to ietekmei uz izlaidi visdrīzāk būs pozitīva ietekme. Turklāt, pieaugot eksporta īpatsvaram nozares izlaidē, tā ietekme uz kopējiem rezultātiem pieaug.
Kopējās apstrādes rūpniecības izmaiņas 1.ceturksnī pret pērnā gada 4.ceturksni nav iepriecinošas, taču perspektīva saglabājas laba. Strauji aug un augs investīcijas šajā nozarē, kas ir kļuvusi par vienu no pelnošākajām, tātad atrisinot nekustamo īpašumu burbuļa laikā pastāvējušo aplamo ekonomisko stimulu problēmu. Ne visu var atrisināt ekonomisko stimulu maiņa, valstij šis process jāatbalsta ar ātrāku reformu profesionālajā izglītībā, kas tiktu īstenota, rūpīgi ņemot vērā nozaru viedokli.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:
Lai arī vietējais patēriņš pakāpeniski sāk atgūsties, kas ļauj nedaudz palielināt apgrozījumu arī vietējā tirgū, rūpniecības izaugsme galvenokārt balstās uz eksporta apgrozījumu pieaugumu, tajā skaitā arī uz eksporta cenu palielināšanas rēķina. Pēdējā gada laikā vērotais cenu pieaugums virknē nozaru ļauj gūt lielāku peļņu bez izlaides apjomu palielināšanas. Tomēr cenu celšanas stratēģija nevar tikt īstenota mūžīgi un jādomā par savas konkurētspējas saglabāšanu, jaudu palielināšanu un produktivitātes celšanu. Apstrādes rūpniecības izaugsme būs atkarīga no uzņēmēju spējām palielināt savas produkcijas noietu esošajos tirgos ārvalstīs, kuros vērojams pieprasījuma kāpums, piemēram, Krievijā, Skandināvijas valstīs, Vācijā. 2011.gadā kopumā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums varētu būt 8-10% salīdzinājumā ar 2010.gadu, tomēr aktuālāki kļūst jautājumi par adekvātām ražošanas jaudām un produktivitātes palielināšanu.
no investīcijām un no eksporta. valdībai šeit vispār maz kāds glabēju statuss.