Ekonomisti tuvākajā laikā strauju situācijas uzlabošanos mazumtirdzniecībā neparedz

Tuvāko mēnešu laikā strauja situācijas uzlabošanās mazumtirdzniecībā nav gaidāma un arvien straujāk iezīmējas arī ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanās iespējamība, uzskata ekonomisti.

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Viena mēneša dati reti kad kaut ko izšķir, taču tie neapšaubāmi palielina varbūtību, ka gada nogalē Latvijas ekonomika piedzīvo iepriekš prognozēto piebremzēšanos pēc lieliski aizvadītā 3.ceturkšņa. Galvenie riski šobrīd ir patērētāju bažas par budžeta konsolidācijas ietekmi un šīs ziemas augstākās siltuma cenas. Pieļauju iespēju, ka lēnākas izaugsmes posms turpināsies arī nākamā gada sākumā, bet pēc tam atkal paātrināt tempu ekonomikai ļaus augošais eksports un arvien vairāk arī investīcijas.

Mazumtirdzniecībā tuvākajos mēnešos strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma, jo novembrī bažas par iespējamu nodokļu kāpumu jau ir ieguvušas konkrētākas aprises.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:

Kopējā situācija mazumtirdzniecībā šobrīd raksturojama kā stabilizācija pēc straujā krituma pērn. Gada pēdējos mēnešos mazumtirdzniecībā gada izteiksmē varēs vērot lielus plusus, ko ietekmēs gan salīdzinoši zemā iepriekšējā gada bāze, gan arī lielāki iedzīvotāji tēriņi saistībā ar nākamgad plānotajām PVN likmes izmaiņām. Izzūdot bāzes efektam, nākamgad mazumtirdzniecības apjomu pieaugums būs neliels.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska:

Lai gan patērētāju un tirdzniecības noskaņojums uzlabojas, tomēr šī rādītāja attīstības tendence ir ļoti nevienmērīga un šādi epizodiski kritumi arī tirdzniecībā ir likumsakarīgi. Noskaņojuma maiņa dažādu notikumu ietekmē noris visai strauji, tādēļ precīzi paredzēt mēneša pārmaiņas tirdzniecībā ir neiespējami. Oktobris bija notikumiem bagāts: 10. Saeimas vēlēšanas, valdības veidošana, valsts budžeta veidošanas virzienu iezīmēšana. Savukārt novembrī spilgtāk iezīmējās arī notikumi ārvalstu tirgos, piemēram, Īrijas finanšu sektora problēmas. Cits vairāk, cits mazāk, šie notikumi ietekmē ekonomikas dalībnieku uzvedību, to tēriņus, uzkrāšanas paradumus, investīcijas.

Pašlaik joprojām varam runāt par lēnu un nevienmērīgu tirdzniecības izaugsmi nākotnē. Salīdzinājumā ar krīzes laika zemāko pārdošanas apjomu (2009. gada decembrī) mazumtirdzniecības apjoms ir uzlabojies par gandrīz 9% (ieskaitot automobiļu pārdošanu, par 16%). Šāda pat “divi soļi uz priekšu – viens atpakaļ” dinamika varētu saglabāties arī tuvākajos mēnešos. Protams, gada nogalē tēriņi tradicionāli pieaug, un visai droši var teikt, ka tie salīdzinājumā ar pērnā gada svētku laiku būs lielāki, tomēr sezonāli izlīdzinātā datu rindā milzu lēciens nav gaidāms. Vismaz ne tikmēr, kamēr nebūs lielāka skaidrība par 2011. gada valsts budžetu un tā ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem. Ja nenotiks jauni globāli satricinājumi un eksports saglabās noturīgu izaugsmi, tad arī iekšzemē turpināsies pakāpeniska ekonomikas atkopšanās, ko gan bremzēs paredzamie nodokļu paaugstinājumi.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Lai gan nodarbinātība un algas 3.ceturksnī pieauga, kas nozīmē vairāk līdzekļu mājsaimniecību tēriņiem, neskaidrība par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem un sagaidāmie rēķini par apkuri, visticamāk, mudināja uz drošības spilvena veidošanu. Novembra sākumā patērētāju optimisms nedaudz samazinājās, īpaši samazinoties nākamo 12 mēnešu finanšu situācijas novērtējumam un lielo pirkumu plāniem.

Ja novembrī vēl varētu vērot mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu, decembrī tas, visticamāk, pieaugs, un šī gada Ziemassvētki noteikti būs priecīgāki nekā pagājušogad. Šī gada mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums vidēji varētu sasniegt 2%-3%, ko noteiks pagājušā gada attīstība jeb tā sauktais bāzes efekts, jo kopš pagājušā gada decembra, tas ir, zemākā punkta, mazumtirdzniecība jau ir augusi par 9%.