Nav gaidāms, ka tuvāko piecu gadu laikā mobilais telefons varētu aizvietot bankas kartes, lai arī alternatīvie apmaksas veidi nenoliedzami ieņems savu vietu līdzās ierastajam. Turklāt iedzīvotāju pieradināšanai pie jauniem risinājumiem ir nepieciešams laiks, atzīst biznesa ziņu portāla BNN.LV aptaujātie ekonomisti.
Attiecībā uz karšu drošību, tiek ievēroti starptautisko karšu organizāciju (VISA, MasterCard) noteiktie drošības standarti. Tā piemēram, jau ilgāku laiku bankas Latvijā nedrīkst izlaist kartes, kurās nav iestrādāts čips, pie kam, no 1. janvāra ieviesti arī jaunāki un drošāki čipa standarti. Tirgotājiem, kuri nodrošina karšu pieņemšanu, tirdzniecības vietās obligāti jānodrošina iespēja apstrādāt kartes ar čipu. Ņemot vērā, ka karšu drošības standarti pastāvīgi tiek atjaunināti un papildināti, karšu drošības apsvērumi nebūs iemesls, kāpēc bankas vēlētos atteikties no karšu izdošanas. Visdrīzāk bankas ieviesīs jaunus maksājumu produktus, tajā skaitā mobilos maksājumus, un tie darbosies paralēli kartēm. Viss būs atkarīgs no klientu izvēles. Ja klienti vairs nevēlēsies izmantot kartes, bet dos priekšroku citiem, modernākiem maksāšanas līdzekļiem, tad arī bankām vairs nebūs intereses izdot klasiskās plastikāta kartes, BNN.LV atklāj Danske Bankas Naudas plūsmas un elektronisko norēķinu attīstības vadītājs Andis Zariņš.
Runājot par esošo karšu drošību, problēma ir tajā, ka augstie drošības standarti neattiecas uz visiem pasaules reģioniem. Daudzos reģionos vēl aizvien norēķini notiek tikai nolasot kartes magnētisko celiņu, kas arī paver ceļu krāpniecībai. Taču bankas aktīvi veic krāpniecisko darījumu novēršanas pasākumus, kas minimizē šādu gadījumu risku, teic Zariņš.
Kartes sekmīgi aizvieto skaidru naudu klienta ikdienas finanšu veikšanai, ko apliecina tas, ka no visiem darījumiem ar karti tieši pirkumi veikalos ir virs 70%, bet mazāk kā 30% no skaita ir skaidras naudas izņemšana bankas automātā. Karšu pirkumi aug par aptuveni 10%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Līdz ar to tie veido arvien lielāku apgrozījuma daļu no kopējā valsts mazumtirdzniecības apgrozījuma, atzīst Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.
Viņa piebilst, ka karte būtībā ir klienta identifikācijas līdzeklis, kur gan kartes autentiskums, gan personīgais identifikācijas kods (PIN), gan klienta konta atlikums un citas pirkuma apmaksas veicējam svarīgas detaļas tiek pārbaudītas dažu sekunžu laikā no jebkuras pasaules valsts.
Jauniem risinājumiem ir savas priekšrocības, taču, lai šīs priekšrocības pārliecinātu maksājumu veicējus un apmaksas pieņēmējus par to, ka jaunais risinājums ir ērtāks, lētāks un izdevīgāks, un visa pasaule mainītu apmaksas paradumus, ir vajadzīgs laiks. Tādēļ nav prognozējams, ka tuvāko piecu gadu laikā mobilais telefons aizvietotu kartes, taču tas ieņems savu vietu, piemēram mazo summu pirkumos, uzsver Tiltiņa.
Savukārt bankas Citadele valdes loceklis Guntis Beļavskis uzskata, ka bankas kartēm alternatīvus norēķinu veidus, kā, piemēram, bezkontaktu kartes, elektroniskā nauda un citus, ir spējīgas attīstīt un arī turpmāk attīstīs maksājumu karšu kompānijas, kā American Express, MasterCard, Visa, jo šādas izmaiņas skar simtiem miljonu iedzīvotāju visā pasaulē un neviena atsevišķa banka šādu revolūciju nav spējīga veikt.
Līdz ar to domāju, ka tuvākās piecgades laikā alternatīvie maksājumu veidi saglabāsies līdztekus maksājumu kartēm. Par to liecina arī fakts, ka, piemēram, internetbanka un maksājumi ar mobilo tālruni pastāv jau vismaz piecus gadus un līdz šim maksājumu kartes no tirgus nav zudušas, gluži pretēji – tās ieņem arvien būtiskāku vietu, samazinot norēķinus ar skaidru naudu, tā Beļavskis.
Arī Nordea bankā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda, ka maksājumu kartes savu funkciju pēc pieciem gadiem nebūs zaudējušas.
BNN.LV jau vēstīja, ka Persijas līča valstis datu aizsardzības nolūkos tuvāko piecu gadu laikā plāno atteikties no bankas karšu izmantošanas, nomainot tās pret mobilajiem un elektroniskajiem maksājumiem.
Ņemot vērā, ka Persijas līča valstis ir īpaši jūtīgas pret elektronisko noziedzību, izmantojot interneta un mobilo pakalpojumu propagandu, bankas cer pielikt punktu mahinācijām.