Nākamā gada valsts budžeta izveide šobrīd ir lielākais risks turpmākai ekonomikas izaugsmei, uzskata Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
«Ja valsts budžets būs pieņemts atbilstoši pašlaik nospraustam plānam, tad pastāv liela varbūtība, ka jau nākamgad mūsu valsts kredītreitings tiks pārnests uz investīciju kategoriju. Tas būtiski atvieglinās gan ārvalstu investīciju ienākšanu, gan palielinās mūsu uzņēmumu elastīgumu, piemēram, mazinot priekšapmaksas nepieciešamību vai arī kredītu procentu likmes,» aģentūrai LETA skaidroja Stikuts.
No otras puses, ekonomikas izaugsmei riskus rada arī darbaspēka tirgus. Pēc eksperta teiktā, pastāv varbūtība, ka, palielinoties prasmju neatbilstībai tirgus prasībām, algas pieaug pārāk strauji, mazinot Latvijas konkurētspēju.
Tāpat pieaugot arī risks izveidoties tā sauktajai divu ātrumu sabiedrībai, proti, tiem, kam ir darbs, situācija pakāpeniski uzlabojas, kamēr tiem, kam darba nav, tā neuzlabojas. Rezultātā palielinātos nevienlīdzība, pastiprinātos sociālie riski, emigrācija, kā arī tiktu apdraudēta pensiju sistēmas ilgtspēja.
Viņš atgādina, ka šogad pamatā ir attīstījušās tikai eksportējošās nozares – apstrādes rūpniecība, īpaši koksnes un to izstrādājumu ražošana, kā arī lauksaimniecība. «Apstrādes rūpniecības spēja gūt labumu no straujās atkopšanās Eiropā, kā arī atrast jaunus tirgus. Savukārt uz iekšzemi vērstās nozares vēl turpināja kritumu, īpaši izceļoties būvniecībai, kuras atkopšanos var gaidīt tikai tad, kad būs vērā ņemams investīciju pieaugums,» norāda eksperts.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādījis, ka nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjoms varētu būt 350-395 miljonu latu robežās, bet finanšu ministrs Einars Repše prognozējis, ka veicamais mazinājums nebūs mazāks par 350 miljoniem latu.