Būvniecības produkcijas apjoma kritums šā gada otrajā ceturksnī norāda, ka tieši šī nozare ievērojami uz leju «pavilkusi» visus kopējos iekšzemes kopprodukta (IKP) datus, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Būvniecības nozares veikums arī nākotnē lielā mērā ietekmēs, velkot uz leju, arī turpmākās IKP datu izmaiņas, Gašpuitis norādīja biznesa portālam Nozare.lv.
Aktivitātes atsākšanās inženierbūvju celtniecībā, viņaprāt, atspoguļo pirmos ekonomiskās aktivitātes pieauguma rezultātus un to, ka valsts un pašvaldības turpina apgūt Eiropas līdzfinansējumu. Pieauguma pamatā esot Eiropas fondu sniegtās iespējas, valsts un pašvaldību, kā arī rūpniecības nozares pasūtījumi.
«Šā gada rezultāti nozarē saglabāsies ar mīnusa zīmi, kaut salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem pieaugums varētu noturēties inženierbūvju celtniecībā, taču ēku būvniecības apjomi saglabāsies salīdzinoši zemi. Dati var uzrādīt krasas pārmaiņas, ko ietekmēs zemā bāze un atsevišķi projekti. Tomēr lielāko aktivitāti turpinās uzturēt valsts un pašvaldību pasūtījumi un projekti,» norāda ekonomists.
Viņa vērtējumā, būvniecības nozare būs viena no pēdējām, kas izies no lejupslīdes un atsāks izaugsmi.
Jau ziņots, ka 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 19,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms otrajā ceturksnī samazinājies par 26,7%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms palielinājies par 7,7%.
Faktiskajās cenās būvniecības apjoms 2010.gada otrajā ceturksnī bija 174 miljoni latu, bet šī gada pirmajā pusgadā tas bija 281,1 miljons latu.