No Eiropas viedokļa Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās sagādātu papildu raizes Centrālās un Austrumeiropas reģionam, kā arī tā varētu iedvesmot Eiropas populistu partijas, norāda tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank ekonomists Parīzē Kristofers Dembiks. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī Hilarijas Klintones uzvara Eiropai var nenest cerētos augļus, un atzīmē, ka problēma Eiropas attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums.
«Eiropieši var uzelpot, jo sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka, visticamāk, viņu ļaunākais murgs nepiepildīsies. Ja vien nenotiks pēdējā brīža pārsteigumi (to, ka tādi vienmēr ir iespējami, Eiropa bija spiesta mācīties no Lielbritānijas referenduma aizvadītajā jūnijā), paredzams, ka nākamā gada janvārī prezidenta Baraka Obamas pilnvaras pārņems Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone.
Trampa uzvara Eiropai nestu transatlantisko attiecību atvēsināšanos, kā arī tā ievērojami mazinātu ASV iesaisti ārpolitikas procesos, līdzīgi kā starpkaru periodā. Eiropiešiem, īpaši Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kas paļaujas uz ASV atbalstu robežu aizsardzībā no Krievijas, tas nozīmētu krasas izmaiņas aliansē pašā nepiemērotākajā laikā, ņemot vērā pieaugošos ģeopolitiskos riskus pie Eiropas ārējām robežām,» norāda ekonomists.
Pēc viņa sacītā, paralēli Eiropas bažām par tālāko ekonomikas politikas virzību Trampa uzvaras gadījumā, satraukumu rada vēl kāds aspekts. Proti, ideja par Trampa triumfu Eiropai liek justies neomulīgi, jo atgādina pašiem par savu nespēju cīnīties ar pieaugošo populismu kontinentā.
«Tramps nav klauns, viņš ir refleksija amerikāņu satraukumam par globalizāciju, imigrāciju un pasaules sarežģītību. Gluži tādas pašas bažas pastāv arī Eiropā, un šajā kontekstā populistu atbalsts Trampam, piemēram, Francijā un Ungārijā, nav nekāds pārsteigums, jo pušu intereses ir līdzīgas. Lai gan maz ticama, Trampa uzvara būtu spēcīgs signāls partijām, kas iestājas pret pastāvošo iekārtu, ka arī tām ir izredzes pārņemt varas grožus savās rokās,» pauž Dembiks.
Viņaprāt, «Eiropas problēma attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums. Kad Baraks Obama 2008. gadā kļuva par prezidentu, eiropieši to saistīja ar lielām cerībām transatlantisko attiecību stiprināšanā, tomēr tās nepiepildījās. Obamas vilcināšanās Sīrijas konflikta gaitā gādāja sirmus matus Eiropas diplomātiem, it īpaši Francijā.
Šobrīd arī Klintone Eiropas valdībām šķiet kā aizsargmūris pret populismu un kandidāte nepārtrauktības nodrošināšanai. Tomēr nav pamata domāt, ka Demokrātu partijas kandidāte būs gatava piekāpties un rūpēties par Eiropas problēmām daudz vairāk nekā to darītu Tramps.»
«Lai gan Klintone ir pazīstama kā pārliecināta brīvās tirdzniecības atbalstītāja, jāņem vērā, ka primāri viņai būs jārisina sarežģītā iekšpolitiskā situācija valstī. Klintones uzvaras gadījumā viņas darbības būtiski ierobežos gan Republikāņu partijas opozīcija, gan tie, kas būs padarījuši viņas uzvaru par iespējamu. To vidū ir arī tirdzniecības apvienības, kas uz brīvās tirdzniecības priekšrocībām raugās salīdzinoši skeptiski. No Eiropas viedokļa šajās vēlēšanās nav labu kandidātu. Ir tikai izvēle starp iespējamu ekonomikas kara aizsākšanos un paralizētu prezidentūru,» uzsver eksperts.
Ref: 102.000.102.13839