Saskaņā ar jaunāko European Innovation Scoreboard 2015 ziņojumu, Baltijas valstis Eiropas inovāciju reitingā faktiski ir saglabājušas iepriekšējā gada pozīcijas. Taču to pagaidām nevar nosaukt par stagnāciju, jo, ieviešot inovācijas, visas trīs valstis joprojām saskaras ar vairākiem šķēršļiem, kuru pārvarēšana ļaus īstenot izrāvienu. Jaunākajā inovāciju reitingā Latvija pakāpusies par vienu vietu, ieņemot 26.pozīciju. Lietuvai – 25.vieta un neliels kritums, savukārt Igaunija ar 13.vietu saglabā līderpozīcijas Baltijas valstīs.
Igaunija ir saglabājusi labāko inovāciju reitingu Baltijas valstīs, tomēr Eiropas mērogā tai samazinājies aktīvo inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu skaits, turklāt kritušies arī inovatīvo produktu pārdošanas apjomi. Pēdējais faktors ietekmējis arī Lietuvas pozīcijas, lai gan jāatzīst, ka Lietuvas reitingu negatīvi ietekmējuši arī citi faktori – neliels patentu īpatsvars, vāja sadarbība starp valsts un privāto sektoru, kā arī nepietiekamas privātuzņēmumu investīcijas pētniecībā, komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Nelielo Latvijas kāpumu savukārt ietekmējis studentu doktorantu skaita pieaugums. Tomēr Latvija joprojām atpaliek no vidējiem Eiropas Savienības (ES) rādītājiem nelielā inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu skaita dēļ, kā arī (līdzīgi kā Lietuvā) – privātā biznesa nevēlēšanās ieguldīt pētnieciskajā darbībā.
«Tiesa, visu trīs Baltijas valstu zemo aktivitāti pētniecības un attīstības jomā eksperti skaidro ar pietiekami objektīviem faktoriem – reģionā nav patiesi lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas lielākoties arī rada un ievieš inovācijas. Turklāt Baltijas valstu eksporta struktūra (koksne, mēbeles, lauksaimniecības un pārtikas produkti, ķīmiskā rūpniecība) un minētajās nozarēs izmantojamie produkti veido ierobežotu augsni inovācijām,» skaidro bankas eksperts.
Saskaņā ar pētījuma Innobarometer 2015 – Inovatīvās tendences ES uzņēmumos, laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam, inovācijas ir ieviesušas trīs ceturtdaļas ES uzņēmumu. Pagaidām Baltijas valstu rādītāji ir zemāki, lai gan Latvija ir tuvu ES rādītājiem, jo mūsu valstī 72% uzņēmumu ir izmantojuši inovācijas darbības veicināšanai, kamēr Igaunijā tādu ir 44%, bet Lietuvā – 64%. Šāds rezultāts tiešām pārsteidz, jo tieši Igaunijai vienmēr piederējis Baltijas tehnoloģiskā līdera tituls. Iespējams, savās atbildēs igauņu respondenti bijuši konservatīvāki par citu valstu pārstāvjiem.
Lielākā daļa – divas trešdaļas – Latvijas un Igaunijas uzņēmumu ir ieguldījuši tehnikas, programmnodrošinājuma un licenču iegādē. Igaunijas kompānijas veikušas apjomīgas investīcijas apmācībās, kamēr Latvijas uzņēmumi – biznesa procesu organizēšanā un uzlabošanā. Runājot par faktoriem, kas visvairāk traucē inovāciju ieviešanai, Latvijā tā ir asa konkurence un līdzekļu trūkums investīcijām. Savukārt Igaunijā uzņēmēji pārsvarā sūdzas par cilvēkresursu trūkumu un vājiem pārdošanas kanāliem. Kvalificētu speciālistu, kā arī līdzekļu trūkumu izjūt arī Lietuvā. Tur aktuāls ir arī pieredzes trūkums mārketinga jomā.
Lai izvērtētu Baltijas valstu uzņēmumu noskaņojumu, SEB grupa ir veikusi mazo un vidējo uzņēmēju aptauju. Tās rezultāti liecina, ka visās trīs valstīs uzņēmumi plāno investēt inovācijās – 59% aptaujāto Latvijā, 68% – Igaunijā un 70% – Lietuvā. Lielākā daļa plāno ieguldīt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē, kā arī personāla attīstībā.
«Tajā pašā laikā mazāk nekā 10% uzņēmumu apsver biznesa modeļa maiņu. Tas ir uzmanības vērts rezultāts. Ņemot vērā to, ka Baltijas valstis strauji zaudē savas lētā darbaspēka priekšrocības, palīdzēt saglabāt konkurētspēju var palīdzēt tikai inovatīvās pieeja un investīcijas produktivitātes celšanā. Tiem, kas domā arī par ilgtermiņa perspektīvu un darbības paplašināšanu ārējos tirgos, tieši inovāciju ieviešana, īpaši organizāciju un tehnoloģiju līmeņos, kļūst par vitālu nepieciešamību,» norāda Gašpuitis.
Ref: 102.000.102.12046