Ekonomists: krīzē visbiežāk no darba atlaisti mācības pārtraukušie jaunieši

No pirmā skatiena šķiet, ka bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir dramatisks, tomēr aprēķinot to pret ekonomiski aktīvajiem jauniešiem, jāsecina, ka tas nav lielāks kā citās vecuma grupās, norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš uzsver, ka krīzes laikā no darba galvenokārt atlaisti jaunieši, kas neturpina mācīties.

Bezdarba līmenis 15-24 gadu vecu jauniešu vidū pērnā gada 3. ceturksnī bija 32,5%, salīdzinot ar 18,0% tautsaimniecībā kopā. Krīzes zemākajā punktā, 2009. gada 4. ceturksnī, tas bija vēl augstāks – 40,4%, tai skaitā jauniem vīriešiem – 43,4%.

Te jāatzīmē, ka bezdarba līmeni rēķina pret ekonomiski aktīvajiem jauniešiem. Tā kā 2010. gada 3. ceturksnī tikai 43% no jauniešiem bija ekonomiski aktīvi (pārējie mācījās), var sarēķināt, ka no visiem jauniešiem 57% mācījās, 29% strādāja un 14% meklēja darbu. Tātad bezdarbs jauniešu vidū nav vairāk izplatīts kā pārējās vecuma grupās – līdzīgi bezdarba rādītāji ir arī 25-34, 35-44 un 45-54 gadu vecuma grupā, norāda ekonomists.

Krīzes laikā bezdarbs jauniešu vidū ievērojami pieauga – samazinoties nodarbināto jauniešu īpatsvaram, bet viņu ekonomiskajai aktivitātei (nodarbināto un darba meklētāju jauniešu īpatsvaru summai) paliekot gandrīz nemainīgai. Tādējādi secināms, ka no darba galvenokārt tika atlaisti jaunieši, kas neturpina mācības, uzsver ekonomists, piebilstot, ka būtiska nozīme bezdarba riska mazināšanā ir izglītībai.

Vērtējot darba devēju nostāju, jāsecina, ka veiksmīgas karjeras pamats ir kvalitatīva izglītība, nevis mazkvalificētu darbu prakse, turklāt aizņemtība un nogurums kavē skolēnu un studentu piedalīšanos pilnvērtīgā studiju procesā. Turklāt vecums, pēc eksperta domām, it īpaši attiecībā uz jauniešiem, nevar būt kavēklis darba tirgū. Kavēklis var būt kvalifikācijas jeb prasmju trūkums.

Vidusskolas absolventi ir vāji sagatavoti pieaugušo dzīvei. Lai gan mācību priekšmetu saraksts ar laiku kļūst arvien garāks, jauniešu prasmju līmenis, visdrīzāk, nepieaug, savukārt pārlieku liela slodze var negatīvi ietekmēt skolēnu veselību, domā ekonomists, atzīmējot, ka zemi mācību sasniegumi vidusskolā nav tikai Latvijas problēma un tai nav sakara ar budžeta konsolidācijām – tā ir visas Eiropas problēma. Arī vairākās pārtikušās valstīs skolēnu mācību sasniegumi ir visai pieticīgi. Jaunākajā PISA skolēnu mācību sasniegumu vērtējumā no desmit labākajām valstīm tikai divas – Somija un Nīderlande ir no Eiropas. Latvija šajā reitingā ierindojās 30. vietā, uzrādot pieticīgus rādītājus visās trīs dimensijās – lasītprasme, matemātika un zinātne.

Vērtējot Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotās pagaidu nodarbinātības programmas jauniešiem, ekonomists norāda, ka zemas kvalifikācijas jauniešu nodarbinātības subsidēšana palīdz viņiem īstermiņā, bet būtiski kavē ilgtermiņā, negatīvi ietekmējot viņu pašapziņu un vēl mazāk orientējot uz karjeras sasniegumiem. Tā vietā būtu jāstimulē jauniešus tālāk uzlabot savas prasmes un pacelt profesionālo latiņu augstāk, vai nu apgūstot arodu, vai akadēmisko izglītību.