Mēs dzīvojam lielu pārmaiņu laikā un šis ir brīdis, kad jātur acis un ausis vaļā, lai pieņemtu valstij un sev pareizus lēmumus, Ekonomistu apvienības diskusijā «Jaunā ASV prezidenta loma pasaules ekonomikā un drošībā» uzsvēris apvienības prezidents Ojārs Kehris.
Savukārt ekonomists Kārlis Cerbulis minēja vairākas tendences, kas, neatkarīgi no nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa darbības rezultātiem, būtiski ietekmēs pasauli. Pirmkārt, liela daļa cilvēces nespēj tikt līdzi pārmaiņām un labprātāk dzīvotu pagātnē. To apliecina gan ASV prezidenta vēlēšanu rezultāts, gan Brexit – par izstāšanos balsoja gados vecāki un neizglītoti vēlētāji, nevis jaunieši, kuri jūtas ērti modernajā pasaulē. Turklāt ekonomikas plānotājiem ļoti nopietni būtu jāņem vērā fakts, ka pasaule strauji noveco. «Ja pirms desmit gadiem tikai vienā valstī senioru skaits pārsniedza gados jauno iedzīvotāju daudzumu, tad pašlaik šāds īpatsvars ir aptuveni 30 valstīs,» uzsver eksperts. Viņaprāt, šis ir būtiskākais iemesls, kas negatīvi ietekmē pasaules ekonomiskās izaugsmes tempus, tostarp zemo produktivitāti un konkurētspējas pazemināšanos, tādejādi gados vecākiem cilvēkiem radot izstumtības sajūtu.
Statistika liecina, ka jau kopš Otrā pasaules kara ekonomiskā attīstība pasaulē kopumā kļūst lēnāka, tāpēc Cerbulis apšauba Trampa solījumu panākt savas valsts ekonomikas izsaugsmi līdz 5%. Viņš uzskata, ka daudzi nākamā ASV prezidenta vēlētāji nobalsoja pret savām interesēm, nesaprotot, piemēram, ka Trampa solījums mazināt migrāciju padarīs darbaspēku dārgāku un cenas augstākas, turklāt viņa spēkos nav apturēt pieaugošo automatizāciju ražošanas procesos, kas potenciāli ir lielāks bezdarba cēlonis par Trampa piesaukto globalizāciju.
Kā lielu ASV problēmu ekonomisti nosauc pieaugošo ekonomisko nevienlīdzību un varas koncentrāciju kā indivīdu, tā arī korporatīvajā līmenī.
Ņemot vērā Donaldam Trampam raksturīgās instinktīvās reakcijas un biežo nostājas maiņu, prognozēt viņa turpmāko rīcību ir ārkārtīgi grūti. Lai gūtu zināmu priekšstatu, žurnāla Ir komentētājs Pauls Raudseps norāda uz Brookings institūta pētnieka Tomasa Raita (Thomas Wright) secinājumiem par Trampa ideoloģiskām nosliecēm, kas novērotas pēdējo 35 gadu laikā, kopš viņš kļuvis pamanīts ASV sabiedrībā. Pirmkārt, Tramps konsekventi ir uzskatījis, ka ASV dalība starptautiskās aliansēs ir neizdevīga. Nebūs tā, ka līdzšinējās sadarbības tiks pilnībā pārtrauktas, bet prognozējamā instinktīvā reakcija – tieciet paši galā – Latvijai ir potenciāli bīstama. Otrkārt, Trampam ir negatīva attieksme pret brīvo tirdzniecību un viņš nav atbalstījis nevienu ASV noslēgto tirdzniecības līgumu. Treškārt, viņš ilglaicīgi apbrīno autoritārismu un demokrātija nav jaunā prezidenta vērtība. Trampa piedāvājumi un risinājumi, kas vērsti uz esošās ekonomikas struktūras saglabāšanu, padarīs to neefektīvu un nepalīdzēs cilvēkiem, uzskata žurnālists. Latīņamerikas piemērs, kur šāda tipa cilvēki ir nākuši pie varas ar solījumiem palīdzēt ekonomikas pabērniem, galu galā bijis iemesls pamatīgam sociālam konfliktam. Vēlētāju neapmierinātība var mazināt ASV iekšējo stabilitāti, kas negatīvi ietekmēs pasaules kopējo līdzsvaru – ASV administrācija vairāk koncentrēsies uz iekšpolitiku, samazinot ārpolitisko rīcību.
Ierobežojot līdzdalību starptautiskās institūcijas un to finansējumā, mazināsies šo organizāciju kapacitāte un spēja efektīvi darboties reģionālu krīžu situācijās, uzskata ekonomists Andris Liepiņš. Viņš prognozē, ka pasaule sadalīsies reģionālos grupējumos, kur mazās ekonomikas kā Latvija var negūt atbalstu un ievērību. Liepiņš pauda bažas par autoritāro režīmu spēka pieaugumu, ko Latvija izjutīs arvien vairāk. “Sabiedrība globalizējas, tai pat laikā arvien skaļāk tiek piesauktas nacionālās intereses. Pretruna saasinās”, secina ekonomists.
Tikmēr politiķis Mārtiņš Bondars uzskata, ka pasaulē valda stereotipi par Trampu, kurš patiesībā metis izaicinājumu globalizācijai, risinot jautājumus ar uzņēmēja pieeju, priekšplānā izvirzot izdevīguma aspektus, rosinot samazināt birokrātijas tēriņus un pieprasot solidāru izmaksu sadalījumu. Bondars prognozē, ka jaunā ASV administrācija stiprinās saiknes ar nacionālajām valstīm, nevis Eiropas Savienību. «Transatlantiskās attiecības mainīsies, bet, ja darīsim savus mājasdarbus tiesiskuma, pretkorupcijas un aizsardzības budžeta stiprināšanā, varam būt mierīgi,» nesenās ASV vizītes laikā gūtās atziņas pauž politiķis.
Arī ekonomists Ojārs Kehris uzskata, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir galvenais Latvijas diplomātu trumpis sarunās ar jauno ASV administrāciju par Latvijas drošības garantijām. Pieņemot, ka progresu un globalizācijas procesus grūti apturēt, viņaprāt, ir nepieciešams kompensācijas mehānisms cilvēku pārkvalifikācijai, kā arī jāattīsta ekonomiskā vide trešās pasaules valstīs. «Ja kopējiem spēkiem tas netiks darīts, turpināsies revolūcija, kas zināmā mērā jau ir sākusies. Populisms, norobežošanās un izolacionisms nav pareizie risinājumi. Ceru, ka nepiedzīvosim vēsturiski pierādīto tēzi par karu kā izaugsmes katalizatoru,» situācijas nopietnību raksturo Kehris.
Ref: 102.000.102. 14159