Ekonomists: notikumi pasaules tirgos samazinās inflāciju

Gada inflācijas straujais kāpums no mīnusu zonas vēl pērnā gada augustā līdz 5% maijā ir apstājies, jūnijā tempam nokrītot līdz 4,8%. Vēl dažus mēnešus gada inflācija turēsies tuvu 5% atzīmei, rudenī pakāpeniski slīdēs lejup, bet nākamā gada 1.pusē jau samazināsies strauji, prognozē DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Šāda notikumu gaita vismaz izriet no aizvadītā mēneša norisēm pasaules tirgos un kopējā skata uz pasaules ekonomikas turpmāko virzību. Viens no svarīgākajiem notikumiem – par apmēram par 1/6 kritusies kviešu cena, kas savukārt patērētājiem labvēlīgi ietekmēs lielāko daļu pārtikas produktu cenu. Tā gan nav laba ziņa lauksaimniekiem, par laimi, liela daļa šīgada ražas jau pārdota. Tāpat naftas cenas kopumā virzās uz leju, kas ir laba ziņa mums visiem. Globālais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) uzrāda krasu cenu spiediena mazināšanos piegādes ķēdēs, kas saistīts ar kopējo izaugsmes tempu mazināšanos. Nacionāli un reģionāli specifisks faktors inflācijas samazināšanā būs dārzeņu cenas, kuras pērn strauji uzkāpa dēļ neražām Polijā un Krievijā, kas mudināja mūsu ražotājus eksportēt, bet atkal varētu nokristies pēc jaunās ražas. Ja jūnijā šo produktu cenas bija ļoti tuvas pērnā gada līmenim, tad gada 2.pusē tās ar ļoti lielu varbūtību būs zemākas, uzsver ekonomists.

Viņš atzīst, ka notikumi pasaules tirgos galvenokārt ir ietekmējuši preču cenas. Pakalpojumu cenās joprojām praktiski nekāda inflācija nav redzama, tās ir tikai par 0,5% augstākas nekā pirms gada (maijā: 0,4%). Tieši pakalpojumu cenas ir vislielākajā mērā atkarīgas no darbaspēka izmaksām Latvijā, tātad iekšēja inflācijas spiediena ekonomikā joprojām nav un tas arī nav sagaidāms ne šogad, ne nākamgad. Inflācijas apkarošanas plāns šobrīd nav vajadzīgs, pietiktu ar inflācijas neveicināšanas plānu, tātad vienkārši jāpilda apņemšanās nepaaugstināt galvenos nodokļus.

Ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās līdz šim lielākajai daļai strādājošo nespēja palielināt reālos ienākumus, kaut arī daudzus glāba no reālo ienākumu samazināšanās, jo skaidrs, ka pārtikas un enerģijas cenas Latvijā būtu kāpušas jebkurā gadījumā. Tāpēc šī gada 1.ceturksnī reālās algas vairs nesamazinājās, taču pieaugums bija tikai 0,1%. Taču gada 2.puse būs laiks, kad ekonomikas izaugsme un algu kāpums pakāpeniski paātrināsies, bet cenu kāpums bremzēsies. Tātad, atliek vēl pārdzīvot augsto naftas cenu perioda, kā arī gāzes akcīzes kāpuma atbalsi apkures cenās, pēc tam sagaidāms cenu stabilitātes periods. Te gan jāpiebilst, ka visas šīs prognozes vēl var mainīt pasaules tirgu sagādātie pārsteigumi, kas nav prognozējami, jo pretējā gadījumā tie nebūtu pārsteigumi, izteicies Strautiņš.