Atlabšana pasaules ekonomikā 2010. gadā izrādījās spēcīgāka nekā sākotnēji prognozēts. Pesimistiskās prognozes par iespējamo ASV otrreizējo ieslīgšanu recesijā nepiepildījās, strauja izaugsme turpinājās Ķīnā un Indijā, un veiksmīgi attīstījās arī Brazīlijas ekonomika, norāda Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
Krievijā ekonomikas atlabšana izrādījās nedaudz lēnāka nekā sākotnēji gaidīts, taču arī tās ekonomikā pieaugums pārsniedza 4%. Mērena izaugsme atjaunojās arī eiro zonā, taču pastāv būtiskas atšķirības eiro zonas valstu starpā, skaidro ekonomists.
Strazds uzsver, ka arī vairākos Latvijai būtiskos eksporta tirgos izaugsme 2010.gadā izrādījusies straujāka nekā iepriekš prognozēts. Šeit īpaši jāpiemin Zviedrija un Vācija. Zviedrijas ekonomika 2010.gadā pieaugusi par vairāk nekā 5%, tādējādi pilnībā atgūstot 2009.gadā, ekonomikas lejupslīdes laikā zaudēto. Arī Vācijas ekonomika uzrādījusi pieaugumu par 3,6%. Abas šīs valstis bijušas ieguvējas no starptautiskās tirdzniecības pieauguma, bet Zviedrijā papildus tam strauji atjaunojusies arī aktivitāte celtniecības sektorā. Turklāt iepriekšējo gadu pārdomātā budžeta politika ļāvusi Zviedrijai īstenot ekonomikas stimulēšanas pasākumus, vienlaikus jau 2010.gadu noslēdzot ar sabalansētu budžetu.
Viņaprāt, mērenā ekonomikas izaugsme eiro zonā 2010.gadā slēpj būtiskas atšķirības valstu starpā. Strauju atlabšanu piedzīvoja Vācija un Somija, kamēr Grieķijas ekonomikā kritums pieņēmās spēkā, bet Spānijas un Īrijas ekonomikas stagnēja. Arī 2011.gadā šīs atšķirības saglabāsies. Kritums turpināsies Grieķijā un, visticamāk, atsāksies Portugālē, kura, neskatoties uz neseno veiksmīgo valdības parādzīmju izsoli, jau neilgi pēc prezidenta vēlēšanām 23.janvārī var būt spiesta lūgt palīdzību no pagājušajā gadā izveidotā Eiropas Finanšu stabilitātes fonda. Vāja izaugsme paredzama Spānijā un Īrijā. Savukārt viena no līderēm izaugsmes ziņā varētu būt Igaunija. Gaidāms, ka veiksmīgi turpinās attīstīties arī Vācija un Holande.
«Divu ātrumu» eiro zona Eiropas Centrālajai bankai būtiski apgrūtinās lēmumu pieņemšanu saistībā ar izmaiņām bāzes procentu likmēs, jo valstīs, kuru ekonomikas strauji atlabst pēc lejupslīdes jau pavisam drīz augošais pieprasījums var veicināt cenu pieaugumu, bet citām valstīm, kuras joprojām nav pārvarējušas lejupslīdi, pat mērens procentu likmju pieaugums būs papildus bremzējošs faktors. Ticamākais scenārijs ir tāds, ka Eiropas Centrālā banka jau aptuveni pēc pusgada atsāks pakāpeniski paaugstināt bāzes procentu likmes, vienlaikus turpinot veikt pašreizējos likviditātes nodrošināšanas pasākumus vismaz līdz gada beigām. Tādējādi vēsturiski zemo eiro procentu likmju laiks strauji tuvojas beigām, pieļauj Strazds.