Gan Latvijas, gan Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme turpina augt, taču fons, kas valda pasaulē, kļuvis negatīvāks. Recesijas pamatā ir strukturālas problēmas, kas pasaulē nav līdz galam atrisinātas, vien kosmētiski labotas ar naudas iepludināšanu ekonomikā, pārliecināts Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Ekonomists piebilst, ka pēdējā mēneša laikā neziņa ir saasinājusies un tas pasaules ekonomikas izaugsmi ietekmē negatīvi.
Iekšzemes kopproduktu izaugsme pēc atgūšanās no recesijas bijusi strauja, bet šī gada 2. ceturksnī tā tikpat strauji palēninājusies. Ir valstis, kur izaugsme ir par ļoti lēna. Šīm problēmām saasinoties arī finanšu tirgos, gada otrajā pusē un turpmākajos gados izaugsme būs lēnāka, nekā gaidīts, prognozē Kazāks.
Par to liecina ražošanas rādītāji, visvairāk pēdējā laikā samazinoties pasūtījuma gaidu indikatoram. Naudas iepumpēšana ekonomikā ilgstoši palīdzēt vairs nevarēs, līdz ar to izaugsme mazināsies. Arī izejvielu cenas pasaulē beigušas kāpt, vienīgās cenas, kas kāpj, ir dārgmetālam, kas savukārt liecina par vājāku patēriņu, teic eksperts.
Viņaprāt, daudzas lietas pasaules ekonomikā netiek adekvāti risinātas, politiķi nedod skaidras atbildes, bet finanšu tirgi panikā sāk pārdot akcijas. Tas arī izraisa negatīvu efektu attiecībā uz investīcijām un kopējo noskaņojumu. Ja ASV var atļauties gaidīt, Eiropā gaidīt vairs nedrīkst, situācija riska jomā te ir daudz aktuālāka, atzīst ekonomists.
Sākot ar gada otro pusi, gaidāms, ka ceturkšņa izaugsmes tempi būs vājāki, tādi tie saglabāsies arī 2012. un 2013. gadā. Eiropas Savienības vājās valstis neveic strukturālās reformas tik plaši, un politiskie lēmumi tiek pieņemti pārāk vēlu un nepietiekami agresīvi, uzskata Kazāks.
Viņš norāda, ka pastāv vairāki scenāriji turpmākajai pasaules ekonomikas attīstībai. Bāzes scenārijs, pēc ekonomista teiktā, ir muļļāšanas ar nelielu izaugsmi, bet sliktākais – ka valstis ieslīgst atkārtotā recesija un izaugsmi ceļ tādas valstis kā Ķīna un Brazīlija. Trešais scenārijs, kura varbūtība ir vismazākā, paredz, ka politiķi tomēr pieņem sāpīgus lēmumus, kuru rezultātā noskaņojums pasaulē uzlabojas.
Latvijai tas nozīmē vēl aizvien ļoti nestabilu finanšu vidi, atvērtību svārstībām. Ja pasaules izaugsme būs lēna, arī eksporta pieprasījums būs lēnāks, kas neizbēgami ietekmēs Latvijas attīstības tempus, rezumē Kazāks.