Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpēji noteikto sankciju rezultātā pagaidām lielākais zaudētājs ir Krievija, norāda DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Tikmēr Latvijas ekonomika pagaidām cieš minimālus zaudējumus – aptuveni 0,6% no iekšzemes kopprodukta, un ir vērojamas vairākas pozitīvas tendences, kas varētu šos zaudējumus kompensēt, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma atzina Strautiņš.
Strautiņš norādīja, ka pēdējā laikā ir vairākas pozitīvas tendences – strauji augušas algas, un attiecīgi varētu pieaugt arī iekšējais patēriņš, ir paredzēti vairāki lieli investīciju projekti rūpniecībā, kam ar laiku varētu būt pozitīva ietekme.
Viņaprāt, Krievijas noteiktais embargo ES pārtikai pašlaik Latvijas ekonomikā ir galvenais negatīvais faktors, bet citas pozitīvas tendences to varētu kompensēt. Pašlaik no Krievijas embargo galvenokārt cieš daļa lauksaimniecības nozares, un tās ietekmē uz IKP ir 0,6%.
Ekonomists gan norādīja, ka Krievijā dzīvo 2% no visiem pasaules iedzīvotājiem, un, piemēram, piena nozare varētu meklēt citus tirgus. Skaidrs, ka to nevar darīt paši piena ražotāji, tas jādara pārstrādātājiem, bet, ņemot vērā cenu kritumu, Latvijas piena produktiem tagad pieaugusi konkurētspēja pasaulē, un ir jāmeklē tirgi.
Pašlaik sankciju dēļ lielākais zaudētājs pilnīgi noteikti ir Krievija, kura pakļauta lielākiem ekonomiskajiem riskiem, teic ekonomists.
Savukārt Latvijai galvenie riski saistīti ar tranzītu un transporta pakalpojumiem. Ja sankcijas skars šo jomu, tad zaudējumi IKP būs jau krietni lielāki – aptuveni 6 – 7% no IKP, kas ir desmit reizes vairāk nekā pašreizējā preču embargo ietekme. Strautiņš skaidroja, ka precēm var meklēt citus noieta tirgus, bet transporta pakalpojumiem to izdarīt nevar – „mūsu ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, kāds ir”.
Ekonomists arī sprieda, ka Krievija var finansiāli izturēt lēmumu nepiegādāt gāzi Eiropai, taču tas samazinātu tās nākotnes iespējas šajā tirgū, tāpēc šāds solis ir mazticams.
BNN jau vēstīja, ka pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā piektdien, 12.septembrī, stājušās spēkā jaunās ES sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret naftas un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī pret valstij piederošajām bankām, liedzot tām piekļuvi Eiropas finanšu tirgiem.
Turklāt to personu sarakstam, kurām noteikti ceļošanas ierobežojumi un kuru līdzekļi ir iesaldēti, pievienoti vēl 24 Krievijas un tās anektētās Krimas amatpersonu, kā arī Maskavas atbalstīto teroristu vadoņu vārdi.
Starp uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, ir enerģētikas kompānijas Gazprom naftas struktūrvienība, kā arī naftas kompānijas Rosneft un Transneft. Sankcijām pakļauti arī bruņojuma uzņēmumi Oboronprom, kas ražo helikopterus, Apvienotā aviobūves korporācija (OAK), kuras sastāvā cita starpā ir iznīcinātāju MiG un Su ražotnes, kā arī Uralvagonzavod, kas cita starpā ražo tankus.
Savukārt Krievija ieviesusi «pilnīgu embargo» attiecībā uz vairumu pārtikas produktu no Eiropas Savienības, Norvēģijas un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Maskavas politiku Ukrainā.
Krievija aizliedz no ES, ASV, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas ievest šādus produktus:
– svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa;
– svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa;
– svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa vai pārtikas subprodukti;
– sālīta, žāvēta vai cepta gaļa;
– zivis, vēžveidīgie, moluski un tamlīdzīgi ūdens bezmugurkaulnieki;
– piens un piena produkti;
– dārzeņi un ēdamie sakņaugi;
– augļi un rieksti;
– desas un analogi produkti no gaļas, gaļas un asins subprodukti;
– gatavi pārtikas produkti no gaļas;
– gatavie produkti ar sieru un biezpienu, kas izgatavoti uz augu tauku bāzes;
– pārtikas produkti (pienu saturoši produkti uz augu tauku bāzes).
Ref: 102.000.102.8128