Lai gan pie vainas ir vairāki īslaicīgi faktori, situācija auto nozarē norāda uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem, skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
«Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0,2%,» skaidro ekonomists.
Gašpuitis sarežģījumus skaidro ir vairākiem pagaidu faktoriem – piemēram, Ķīnā jaunu auto iegādi aizturējušas ziņas par nodokļu atvieglojumu atjaunošanas iespējamību, bet Indijā pērn ieviesti jauni apdrošināšanas noteikumi. Savukārt eirozonā auto industriju ierobežojuši stingrāki noteikumi gāzu emisijām.
Ekonomists pieļauj, ka, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Viņš paredz, ka atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus.
Gašpuitis norāda, ka nozarei sarežģījumus varētu radīt arī izmaiņas tirgus konjuktūrā. Piemēram, attīstās kopbraukšana un auto dalīšanās platformas, jauniešus aizvien mazāk interesē auto iegāde, bet vides prasības kļūst aizvien stingrākas.
«Tas arvien vairāk ietekmē ne tikai autobūvi, bet arī nozares, kas cieši ar to saistītas. Tikmēr tarifu kari situāciju padara vēl neprognozējamāku,» norāda ekonomists.
Gašpuitis atzīmē, ka saskaņā ar pasaules automobiļu ražotāju asociācijas OICA datiem 2018.gadā pasaulē tika saražoti 70,5 miljoni vieglo un 25,1 miljoni kravas automobiļu. Automašīnas ir viens no pasaules lielākajiem eksporta produktiem. To vērtība pērn tiek lēsta 745 miljardu dolāru apmērā. Ņemot vērā tiešo pārdošanu, apkopi un detaļu ražošanas ieņēmumus, OICA nozari pielīdzina pasaules sestajai lielākajai ekonomikai. Tāpat nozare ir arī viena no nozīmīgākajām inovāciju radītājām pasaulē, tai skaitā arī Eiropā, kas iegulda miljardiem eiro pētniecībā un attīstībā. Tā raksturo valstu un reģionu attīstības pakāpi.
Notikumiem autobūvē ir milzīga ietekme uz ekonomiskajiem procesiem, jo tās izaugsmei ir spēcīgs multiplikatīvais efekts. Tās darbība nodrošina pasūtījumus neskaitāmām citām nozarēm, tādēļ autobūve ir viena no primārajām nozarēm, kas tiek balstīta, lai stimulētu ekonomiku. Auto rūpniecība patērē arī daudz resursu: tēraudu, dzelzi, alumīniju, plastmasu, stiklu, plastmasu, tekstilmateriālus, gumiju un daudzas citas izejvielas, kā arī pakalpojumus, norāda Gašpuitis.
Ekonomists atzīmē, ka nav nevienas lielas ekonomikas, kuras teritorijā nebūtu automobiļu rūpniecība. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas datiem, autobūve aizņem 4% no kopējā bloka IKP, kas tieši un netieši nodrošina 12 miljonu darbavietu jeb 6% no visa darbaspēka.
Nozare ir nozīmīgs nodokļu ieņēmumu avots un tās attīstības nosacījumi, īpaši eksporta tirgos, ir ļoti nozīmīgs faktors reģiona izaugsmei, skaidro Gašpuitis. Piemēram, Vācijas autobūves eksports pērn bija 70 miljardu eiro vērtībā jeb 55% no kopējā bloka segmenta eksporta. Turklāt 37 miljardi no kopējā ES nozares eksporta devās uz ASV tirgu. Ņemot vērā sektora ietekmi, tur notiekošais atstāj ietekmi arī uz politiskajiem procesiem, gan ASV, gan citviet. Var pieļaut, ka ASV administrācija šo Eiropas «atkarību» izmantos, pieņemoties spēkā priekšvēlēšanu kaislībām, ASV ekonomika būs sabremzējusies, un retorikas fokusā nonāks darba vietu jautājums.
Tas, ka notikumi nozarē atbalsojas visā pasaulē norāda uz tās milzīgo globālās integrācijas pakāpi, uzskata ekonomists. Kā piemēru viņš min to, ka ASV importē automašīnas no Meksikas 60 miljardu dolāru apmērā, kas ir 20% no jaunpārdotājām auto. Meksika arī nodrošina pusi no ASV autodaļu importa. Savukārt, lai Meksika to saražotu, tā importē komponentes (20% pievienotās vērtības) no ASV. Tādēļ pat tikai runas par tarifiem strauji ceļ nenoteiktību un bremzē attīstību, secina Gašpuitis.
Šādi nozares izaicinājumi turpinās svārstīt globālo ekonomiku, prognozē ekonomists.
«Ilgtermiņā nozari un sabiedrību sagaida izaicinājumi, ko sniedz nozares tālāka automatizācija un elektro auto attīstība. Šajā sāncensības cīņā mainīsies nozares līderi, nodarbinātību un tās būtību. Tādēļ jāsecina, ka Eiropas autobūvei būs tieša un netieša ietekme uz Eiropas un arī Latvijas attīstības perspektīvām,» uzskata Gašpuitis.