Atgūšanās Latvijas ekonomikā turpinās, un tuvākajos divos gados tai prognozējama ap 4% izaugsme gadā, taču straujāku valsts ekonomikas atlabšanu bremzē valdības neveiktās reformas, pārliecināti Swedbank ekonomisti.
Neveiktas reformas jau tagad maksā naudu – tas atspoguļojas lēnākā jaunu darba vietu radīšanā, lēnākā mājsaimniecību patēriņa un ekonomikas izaugsmē, lēnākā labklājības pieaugumā, norāda bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Valdība izvēlējusies muļļāšanās scenāriju un ja nekas nemainīsies, strauju uzlabošanos un kaut ko ļoti labu tuvākajā nākotnē nevaram gaidīt. Mēs paredzam, ka nekādi dramatiski un ļoti negaidīti lēmumi netiks pieņemti, bet līdz ar to nenotiks arī nekas straujš un ļoti labs, uzsver Kazāks.
Sabiedrība ir vīlusies reformās, to neesamībā. Latvija bija krīzē divus gadus, taču tagad – nu jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas, krīze ir pāri, taču valdība joprojām domā, ko darīt un kā cīnīties ar krīzi. Mēs vēl aizvien domājam, ko darīt, lai arī būtu vajadzīgs ātrāks rezultāts. Atsevišķās jomās lēmumu pieņemšana, kā arī lēmumu izdomāšana vispār, kavējas, pārliecināts ekonomists.
Swedbank saglabā 4% ekonomikas izaugsmes prognozi 2011.gadam. Tomēr, ņemot vērā nodokļu paaugstinājuma negatīvo efektu uz mājsaimniecību patēriņu, 2012.gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze ir samazināta līdz 3,9% iepriekšējo 4,2% vietā.
Arī Lietuvā un Igaunijā 2011. un 2012.gadā sagaidāma līdzīga ekonomikas izaugsme, ap 4,5%. Eksporta sektori joprojām virzīs kaimiņvalstu ekonomiku izaugsmi, balstot arī investīciju un nodarbinātības kāpumu. Savukārt Zviedrijai prognozētie izaugsmes tempi noplaks no 4% 2011.gadā līdz aptuveni 2,7% 2012.gadā, palēninoties mājsaimniecības patēriņa kāpumam. To bremzēs augstākas cenas un procentu likmes.
valdība jau to vien māk, kā tikai muļļāties