Rūpniecībā tuvākajā laikā kāpums nav gaidāms, norāda Swedbank, Luminor un Citadele ekonomisti. Par spīti globālajām tendencēm Latvijā vēl nav tik liela lejupslīde, taču ekonomisti ir pārliecināti – no tās nevarēs izvairīties.
«Situācija Latvijas apstrādes rūpniecībā šobrīd ir diezgan sarežģīta, to nevar saukt par krīzi, bet par izaicinājumu pilnu periodu noteikti,» komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vilcējspēks
Tā kā aprīlī «izaugsmes noteicēji» bijuši metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu un pārtikas ražošana, kā arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, Swedbank ekonomiste Linda Vildava paredz, ka tās nodrošinās izaugsmes noturību, jo ir vienas no lielākajām nozarēm apstrādes rūpniecībā. Viņa arī atzīmē, ka pēc vairāku mēnešu ilga krituma vērojams kāpums pārtikas ražošanā.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš gan norāda, ka iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana ir svārstīga nozare, tāpēc tuvākajos mēnešos tur varētu būt sagaidāms kritums.
Strautiņš atzīmē, ka visstraujāk augusi elektronisko iekārtu ražošana. To virzījuši nesen izveidoti ārvalstu investoru uzņēmumi, piemēram, Lexel fabrika, un jau zināmi spēlētāji.
«Visa pēcpadomju ēra ir bijusi kā amerikāņu kalniņi vēl 19.gadsimtā dibinātajam rūpniecības gigantam RER, kura apgrozījums 1.ceturksnī vairāk nekā divkāršojies, varbūt tas šogad varētu kļūt par nozares līderi. Strauji attīstās optisko šķiedru ražošana, padarot Līvānus par Latgales pilsētu ar spēcīgāko eksporta nozaru pieaugumu aizvadītajos piecos gados,» komentē Luminor eksperts. Viņš gan paredz, ka pārtikas ražošanā un kokapstrādē turpināsies kritums.
Kritums
«Izaugsmes noturība īpaši aktuāla ir laikā, kad lielākajā apakšnozarē – koka izstrādājumu ražošanā – pirmo mēnesi ilgākā laika posmā novērojams apjomu kritums. Šis, protams, ir tikai viens mēnesis, līdz ar to pesimistiskus secinājumus izdarīt ir pāragri. Tomēr, ļoti iespējams, ka tas iezīmē jau gaidīto vājāko sniegumu, uz kuru norādīja kokrūpniecības uzņēmēju aptaujas,» komentē Vildava.
Āboliņš norāda, ka kokapstrādes izlaide sarukusi saistībā ar korekcijām koksnes cenās. Viņš prognozē, ka pārējā gadā nozarē gaidāmi mīnusi.
Tomēr ekonomists pieļauj, ka zemākās cenas uzlabos situāciju mēbeļu ražošanā, jo izejmateriāli kļūs pieejamāki.
Strautiņš gan mierina – ir arī citas strauji augošas rūpniecības nozares.
«Vērtējot devumu ekonomikas izaugsmē pēc izmaksāto algu summas kāpuma, starp līderiem ierindojas nemetālisko minerālu, kā arī papīra un poligrāfijas izstrādājumu ražošana. Tās piecu gadu laikā palielinājušas devumu Latvijas iedzīvotāju makos par apmēram divām trešdaļām,» norāda eksperts.
«Rūpniecības struktūrai kļūstot arvien daudzveidīgākai, un tajā samazinoties dabas resursu pārstrādes lomai, nākotnē būsim mazāk atkarīgi no laika apstākļiem un globāliem negadījumiem ar lokālu ietekmi. Šobrīd jāsamierinās ar to, ka šī nākotne tuvojas ļoti pakāpeniski,» komentē Luminor eksperts.
Pasaules elpa
Vildava vērtē, ka par spīti ne pārāk labvēlīgajam ārējam fonam rūpniecības sniegums šogad ir pārsteidzoši labs.
«Apstrādes rūpniecības izaugsme Eiropā bremzējas. Iepirkumu menedžeru indekss eirozonas apstrādes rūpniecībā (šo indeksu izmanto nozares attīstības tendenču novērošanai, pirms datu iznākšanas) norāda uz vājuma turpināšanos reģionā otrajā ceturksnī, sarūkot jaunajiem pasūtījumiem un ražošanas apjomiem,» komentē Vildava un norāda, ka Brexit radītā nenoteiktība un tirdzniecības kari nerada iepriecinošu ainu.
Āboliņš neuzskata, ka tuvākajā laikā situācija uzlabosies.
Viņš atzīmē, ka signāli par būvniecības nozares bremzēšanos Vācijā un Zviedrijā Latviju varētu ietekmēt daudz vairāk nekā līdzšinējā globālā bremzēšanās.
«Latvijā nozares izaugsme šī gada sākumā paātrinājusies, un uzņēmēju noskaņojums, lai gan ar lejupejošu tendenci, joprojām saglabājas virs ilgtermiņa vidējā. Tomēr, jo ilgāk ārējā vidē klājas slikti, jo lielāku izaicinājumu tas metīs Latvijas rūpniekiem uzturēt esošo un kāpināt apjomu pieaugumu,» prognozē Swedbank ekonomiste.
Arī Āboliņš ir pārliecināts, ka par spīti tam, ka Baltijas valstis veiksmīgi pretojas globālajām tendencēm, ārējā vide Latvijas rūpniekiem šī gada otrajā pusē neko labu nesola.
Gudrās galvas no bilderberg sanāksmes palīdzēs