Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadus zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien, 10.oktobrī, žurnālistiem pavēstīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.
Viņa stāstīja, ka 2017.gadā īstenotajai nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus, tomēr līdz šim tās rezultātā nodokļu ieņēmumos netika iekasēts aptuveni 1% no IKP.
Šteinbuka norādīja, ka galvenokārt negatīvu efektu rada uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, piemēram, šogad UIN ieņēmumu plāns paredz iekasēt aptuveni 200 miljonus eiro, tomēr līdz šā gada augustam UIN iekasēts vien 18 miljonu eiro apmērā.
«Grūti iedomāties, ka UIN ieņēmumu plāns līdz gada beigām varētu tikt izpildīts,» piebilda FDP locekle.
Tajā pašā laikā viņa atzina, ka UIN ieņēmumu samazinājumu kompensēja dažādu sociālo nodokļu ieņēmumu kāpums.
«Nodokļu ieņēmumi patlaban pieaug, tomēr tie varētu būt lielāki, ja nebūtu īstenota nodokļu reforma,» atzina Šteinbuka.
Lasiet arī: VK: Iedzīvotāji savlaicīgi nesaņem nodokļu atvieglojumus, jo VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju
Pēc FDP prognozēm, arī nākamgad Latvijā atsevišķi nodokļi tiks iekasēti zemākā apmērā nekā plānots.
Jaunas reformas
Vienlaikus Šteinbuka atzinīgi novērtēja valdības lēmumu nesteidzināt nākamo nodokļu reformu, jo patlaban ir svarīga stabilitāte.
Šteinbuka uzsvēra, ka īpaša uzmanība jāpievērš finansējuma prasībām sabiedrības veselības aprūpei un sociālās aizsardzības pasākumiem, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos, kā arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos un ar to saistīto ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz fiskālo situāciju valstī.
Padome atzinīgi novērtē valdības pasākumus samazināt ienākumu nevienlīdzību mazapmaksāto strādājošo vidū, palielinot neapliekamo minimumu straujāk nekā plānots.
Vienlaikus FDP norāda, ka nepietiekamie resursi budžetā ierobežo iespējas straujāk uzlabot sociālo pabalstu sistēmu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.
FDP arī prognozē, ka administratīvi teritoriālā reforma ļaus panākt racionālāku valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu.
Jāsavelk jostas
Lai gan nākamā gada budžeta deficīta apmērs kopumā atbilst Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas prasībām, FDP iesaka 2020.gada budžeta tēriņus samazināt par 94,6 miljoniem eiro, norādot uz to, ka Latvijā Fiskālās disciplīnas likuma normas ir striktākas nekā ES.
«Padome atzinīgi vērtē to, ka Latvijā budžeta deficīts ir zemāks nekā vidēji ES valstīs un arī pašreizējā valdība kopumā parāda labu izpratni par budžeta disciplīnu. Tomēr, ņemot vērā prognozes par iespējamo izaugsmes tempu palēnināšanos, valdībai ir jādomā par nepieciešamību veidot lielāku budžeta rezervi jeb drošības spilvenu stabilākai nākotnei,» uzsvēra Šteinbuka.
Tajā pašā laikā padome atzinīgi vērtē fiskālā nodrošinājuma rezerves izveidi 2020., 2021. un 2022.gadam 0,1% apmērā no IKP, kas atbilst minimālajam likumā noteiktajam rezerves apjomam. Tomēr, ņemot vērā ārējos un iekšējos riskus, nākotnē varētu rasties nepieciešamība rezerves apjomu palielināt, norādīja FDP locekle Šteinbuka.
Lai savlaicīgi sagatavotos iespējamai lēnākai ekonomiskajai izaugsmei, FDP uzskata, ka valdībai ir aktīvāk jādomā par pretcikliskiem jeb ekonomiskās svārstības izlīdzinošiem pasākumiem.
«Valdības iniciatīva pārskatīt bezdarbnieka pabalstus augsta darbaspēka pieprasījuma apstākļos kopumā ir pozitīva un atbalstāma, kaut arī nedaudz novēlota,» norādīja Šteinbuka.
Ikgadējais uzraudzības ziņojums ir FDP izstrādātais nozīmīgākais dokuments, kas analizē valsts institūciju, tostarp Finanšu ministrijas, citu ministriju un valdības īstenoto fiskālo politiku un makroekonomikas attīstības tendences valstī, kā arī valsts budžeta veidošanu/plānošanu un budžeta izpildes rādītāju atbilstību prognozētajiem rezultātiem.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.