Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.
«Viens no veidiem, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana uz dzīvi pilsētā vai novadā. Savukārt līdzās darba iespējām būtisks apstāklis ir kvalitatīvai dzīvei atbilstošu un tajā pašā laikā finansiāli pieejamu mājokļu fonds konkrētās pašvaldības teritorijā,» pauž nekustamā īpašuma kompānijas NIRA fonds valdes locekle Dmitričenko, uzsverot, ka dažās Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, īpaši Jūrmalā.
Tam, ka viens no veidiem, kā pilsētai piesaistīt iedzīvotājus nodokļu maksātājus, ir jaunu mājokļu būvniecība, piekrīt arī 52,7% Jūrmalas iedzīvotāju – tā liecina pētījumu centra SKDS veiktā Jūrmalas iedzīvotāju aptauja. Savukārt tam, ka jauniem dzīvokļu projektiem būtu jābūt pieejamiem plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam, apliecina 85,5% aptaujāto.
«Sabiedrībā arvien ik pa laikam uzjundī diskusijas starp Rīgu un tai tuvējām pilsētām par to, ka cilvēki dzīvo ārpus galvaspilsētas, taču katru dienu izmanto tās infrastruktūru, jo dodas uz to darba gaitās. Tas tikai apliecina faktu, ka tādu cilvēku, kuri vēlas dzīvot ārpus Rīgas, kļūst arvien vairāk,» skaidro Dmitričenko.
«Tā ir iespēja Pierīgas un citu tuvāko pilsētu pašvaldībām audzēt savā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitu,» norāda Dmitričenko.
Eksperte vēsta, ka Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā. «Tās teritorijā tiek attīstīti dārgi un ekskluzīvi nekustamo īpašumu projekti, kurus var atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki. Ekskluzīvo mājokļu segments ir pieejams labi ja 1% cilvēku Latvijā. Ar tādu piedāvājumu iemantot pilsētas tēlu, kurā vēlētos dzīvot ikviens, protams, ir grūti. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu viedokļa raugoties, Jūrmala no tā tikai zaudē,» spriež eksperte.
Viņa ir pārliecināta, ka, ja Jūrmalā tiktu piedāvāti cenas ziņā citām pilsētām Rīgas tuvumā līdzīgi mājokļi, pieprasījums būtu ļoti liels. Savukārt pašvaldībai būtu jāveicina šādu projektu attīstība tās teritorijā un jādara viss iespējams, lai tos varētu īstenot ātri, bez liekiem un nepamatotiem birokrātiskiem šķēršļiem. «Pašvaldība ar šādiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem varētu arī sadarboties infrastruktūras nodrošināšanā, sakārtojot ceļus un apgaismojumu,» uzskata Jevgenija Dmitričenko.
Jāatzīmē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards iepriekš atzīmējis: «NĪN nedrīkst radīt lielu finansiālu slogu iedzīvotājiem un veicināt nodokļu parāda pieaugumu. Vienlaikus tam jānodrošina paredzami ieņēmumi pašvaldību budžetos,» iepriekš vēstīja BNN.
«Arvien pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa slogs kļūst finansiāli nepanesams visiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi tiem, kuru mājoklis atrodas Rīgā, Pierīgā vai Jūrmalā. Politiķi un ierēdņi valsts un pašvaldību institūcijās nav izrādījuši politisko gribu, lai atrisinātu nekustamā īpašuma nodokļa problēmu. Nesamērīgi turpina pieaugt finansiālais slogs, radot risku Latvijas iedzīvotājiem zaudēt savu nekustamo īpašumu, pašvaldībām to konfiscējot,» vēstīts sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv iniciatīvā Par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam.
Ref: 225.000.103.333