Rūpniecības noskaņojums gan eksporta tirgos, gan tepat saglabājas optimistisks, kas liek domāt, ka februāra sabremzējums nav paliekošs, par februāra rūpniecības produkcijas apjomu komentē Swedbank ekonomiste Linda Vildava.
Par Centrālās statistikas (CSP) datiem skaidro Vildava: «Šī gada februārī gada griezumā apstrādes rūpniecība atgriezusies pie mērena izaugsmes tempa – produkcijas apjomi auguši par 4,6% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem).»
Jāatzīmē, ka DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš par CSP datiem izsakās labvēlīgi: «Martā tas varētu būt vēl nedaudz samazinājies t.s. bāzes efekta dēļ, pērnā gada pirmo trīs mēnešu ražošanas apjomi bija kā diezgan stāvas kāpnes. Taču prognoze šim gadam kopumā joprojām ir labvēlīga. Aplūkojot situāciju nozarēs, šī gada februārī situācija ir gandrīz pretēja apstākļiem pirms gada. Šogad izlaide gada griezumā vienlaikus kritās kokapstrādē un pārtikas ražošanā, kas ir ļoti neparasti. Pērn tām abām šajā laikā klājās ļoti labi. Turpretim mašīnbūve un elektronika šogad strauji kāpj augšup, kamēr pērn to sekmes bija diezgan viduvējas.»
Dažas nozares ir spējušas noturēt iepriekšējos mēnešos uzrādīto divciparu izaugsmi un strauji kāpina apjomus, par piemēru minot ekonomiste norāda – datoru, elektronisko un optisko iekārtu (34,8%), iekārtu un mehānismu (15,7%), kā arī automobiļu un piekabju ražošana (17,4%). Savukārt, apstrādes rūpniecības flagmaņu veikums mazliet pieklusis. Metālizstrādājumu ražošana augusi par 3,2%, kamēr apjomi pārtikas ražošanā un kokrūpniecībā sarukuši (attiecīgi par 4,1% un 1,0%).
«Jau iepriekš pierādījies, ka apstrādes rūpniecības nozaru dinamika mēdz būt svārstīga. Protams, ilgstoši saglabāt tādus izaugsmes tempus, kā redzējām pērnā gada beigās un šī sākumā, nebūs ļoti viegli. Vēl pagaidām ražotāju cenas Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, aug lēni, taču pērnā gada ceturtajā ceturksnī darbaspēku izmaksu pieaugums rūpniecībā bija viens no straujākajiem ES,» komentē Vildava.
Eksperte Vildava norāda arī uz to, ka ja augošās izmaksas neatsvērs uzlabojumus ražīgumā: «Uzņēmumi varētu riskēt zaudēt konkurētspēju vai būt spiesti samazināt peļņas maržas. Tomēr 2016.gadā izsniegto kredītu apjomi apstrādes rūpniecībā varētu liecināt, ka uzņēmumi ir nobrieduši investīcijām, tādējādi no šiem riskiem savlaicīgi izvairoties. Kopumā skats uz nākotni apstrādes rūpniecībā vēl aizvien ir optimistisks.»
Savukārt DNB bankas ekonomists Strautiņš norāda, ka situācija ārējos tirgos izskatās kopumā labvēlīga, tomēr pastāv arī riski. «Šobrīd mulsumu rada krasais kontrasts starp divu veidu ekonomikas indikatoriem, kas jo īpaši izteikts ir Amerikas Savienotājās Valstīs (ASV), bet jūtams arī Eiropā. Tā saucamie «mīkstie» indikatori ASV tuvojas stratosfērai, piemēram, patērētāju noskaņojuma indeksi signalizē, ka patēriņš varētu augt pat par 7%, ļoti optimistiski ir arī dažādu nozaru uzņēmumi. Taču t.s. «cietie» indikatori, kas mēra faktisko ražošanas, patēriņa u.t.t. apjomu, vēsta, ka nekas īpašs nav mainījies, ekonomika turpina augt apmēram par 2%,» viņš stāsta.
Turpinot, viņš vēsta: «Iepriekšējos trīs gados ārējo tirgu nākotni klāja migla, šobrīd tā pamazām izklīst, bet rodas jautājums — vai redzamā aina nav mirāža? Šādas analoģijas rosina domāšanu, taču tās nevajag uztvert burtiski. Cerības uz izaugsmes paātrinājumu Eiropā, mūsu rūpniecībai nozīmīgākajā tirgū, ir ticamas.»
Par situāciju kopumā Strautiņš komentē: «Bieži saka un raksta, ka rūpniecība ir atkarīga no tā, kā sekmējas pasaules ekonomikai. Kā jau daudzās populārajās banalitātēs par Latvijas ekonomiku, arī šajā ir daļa patiesības, pat liela. Taču to var arī pārspīlēt. Ražošana sekmīgi auga arī 2012.gadā, kad eirozonā bija recesija. Mūsu rūpniecības diezgan specifiskā struktūra un joprojām labā konkurētspēja ļauj tai atšķirties no ES ekonomikas vispārējās tendences, tāpat tai ir savas vājās vietas, bez šaubām.»
Ref: 225.000.103.504