Šobrīd viens darbinieks uzņēmumam var radīt daudz lielāku pievienoto vērtību nekā jebkad iepriekš, uzskata eksperti. Darba tirgū pēdējos gados būtiski pieaug tā dēvēto mileniāļu loma – tūkstošgades paaudzei ir ne tikai augstas prasības pret darba devēju, krasi atšķirīga attieksme pret darbu, bet arī tendence bieži mainīt darba vietu.
No Deloitte 2018.gada mileniāļu aptaujas (Millennial Survey 2018) rezultātiem izriet: lai piesaistītu tūkstošgades paaudzes jeb laikā no 1980. līdz 2000.gadam dzimušo speciālistu uzmanību, uzņēmumiem jābūt inovatīviem – tiem ir jārada jauni produkti, pakalpojumi un darba vietas. Tāpat tiem ir vairāk jāatbalsta savi darbinieki, piemēram, aktīvāk jāiesaista uzņēmuma iekšējos procesos, jāstimulē viņu profesionālā izaugsme u.tml., tā veicinot viņu lojalitāti uzņēmumam.
Ta, piemēram, uzņēmuma BITE vadītājs Kaspars Buls stāsta, ka, lai arī konkurētspējīgs atalgojums darba ņēmējiem vienmēr būs saistošs, gan tirgus tendences, gan arī uzņēmuma veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka ar to vien darbinieku noturēšanai vairs nepietiek. Aizvien lielāka nozīme ir uzņēmuma iekšējai kultūrai, karjeras izaugsmes un mācību iespējām, kā arī pozitīvām pārmaiņām, ko veicina uzņēmums.
Arī kompānijas Benefits Latvija vadītājs un biznesa konsultants Juris Zalāns uzsver, ka mūsdienās darba ņēmēji aizvien lielāku vērību pievērš tieši nemateriālajām vērtībām. Ja iepriekš darbiniekus varēja motivēt ar papildu algas pielikumu vai ar mantisku labumu, piemēram, uzņēmuma dienesta automašīnu vai apmaksātiem mobilā telefona sakariem, patlaban šāda motivācija ir daudz mazvērtīgāka, jo mileniāļiem ir cita vērtību skala.
«Tūkstošgades paaudze daudz lielāku uzmanību pievērš tam, vai spēj saskatīt savu vietu konkrētajā uzņēmumā; saredzēt veidus, kā kaut ko mainīt, sniegt savu pievienoto vērtību. Tādējādi kopumā mileniāļi visvairāk novērtē uzņēmuma vidi, vadības attieksmi, karjeras iespējas un gūto pieredzi. Tieši darba pieredze un iespēja līdzdarboties uzņēmuma attīstībā ir faktori, kas palīdz gan labāk integrēties, gan sastrādāties, gan ilgāk noturēties uzņēmumā,» ir pārliecināts Zalāns.
Deloitte aptaujas rezultāti liecina, ka mileniāļiem būtiska ir ne tikai iespēja gūt specifiskas zināšanas, kas palīdz labāk sagatavoties laikmetam, kurā aizvien vairāk ienāk tehnoloģijas, bet arī iespēja attīstīt savu personību. Vairāk nekā trešdaļa respondentu norāda, ka vēlas apgūt darbā personīgās izaugsmes prasmes, kas nostiprinās pārliecību par sevi un palīdzēs gūt panākumus darba tirgū.
Tajā pašā laikā viens no izaicinājumiem darba devējiem, strādājot ar mileniāļiem, ir salīdzinoši lielā darbinieku rotācija, ko apstiprina arī Deloitte pētījuma rezultāti : 43% mileniāļu apsver darba vietas maiņu divu gadu laikā, bet ilgāk par pieciem gadiem vienā darba vietā plāno strādāt tikai 28% plāno aptaujāto.
«Nenoliedzami, darbinieku rotācija mūsdienās ir būtiski palielinājusies. Taču audzis ir arī viņu potenciāls – pašlaik viens cilvēks uzņēmumam var radīt daudz lielāku pievienoto vērtību īsākā laika periodā nekā tas bija pirms desmit gadiem. Piemēram, mileniāļi sniedz uzņēmumam pievienoto vērtību gan ar savām zināšanām un interesi par visu jauno, bet īpaši – modernajām tehnoloģijām, gan ar tādām šai paaudzei raksturīgām īpašībām kā spēju darīt vairākus darbus vienlaikus, mācīties no savām un citu kļūdām u.tml. Tāpēc darba devējiem ir jāpielāgojas aktuālajai situācijai un jācenšas nodrošināt saviem darbiniekiem izaugsmes iespējas,» norāda Zalāns.
Līdzīgās domās ir arī BITE vadītājs. Viņaprāt, lai strādātu efektīvi un gūtu panākumus biznesā, darba devējiem būtiski ir atklāt un prasmīgi izmantot katra darbinieka – kā mileniāļu, tā arī citu paaudžu pārstāvju – potenciālu. «Lojāls, ieinteresēts darbinieks mūsdienās ir zelta vērtē. Tāpēc ir svarīgi radīt komandai pārliecību, ka darbiniekiem būs iespēja augt un attīstīties, gūt jaunas prasmes un zināšanas, dažādas priekšrocības konkrētajā uzņēmumā arī pēc diviem un vairāk tajā pavadītiem gadiem,» tā Buls.
Vēl viens “eksperts”, kurš salasījies brošūriņas par “mileniāļiem”, “metroseksuāļiem” un viņu “ilgtspējīgo attīstību”.
Lai taču pamēģna noturēt darbiniekus BEZ konkurētspējīga atalgojuma.
Viens saka tu pārāk jauns, citur sievietēm darba intervijā kaut kas nepatīk: manas sociālās prasmes, vēl kāds vecais nelietis saka es esmu nekas, vai tiesības trūkst, pilsēta iztukšo kabatas u.t.t. vairs nav nekādas vēlmes meklēt darbu, kamēr var vēl no vecēku pensijas dzīvot laukos. prasības ir augstas.
nav svarīgi ko mācījies, galvenais kas tev glavā un cik esi vērtīgs citiem.
vīrieši kas iet savu ceļu ir gudri.