Eksperti: Igaunija un Lietuva nevar konkurēt ar Latvijas IKT kompānijām

Lai Latvija kļūtu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lielvalsti, tas būtu jāvirza kā valsts uzdevums. Tomēr, neskatoties uz to, ka valstij IKT jomā būtu visai grūti konkurēt ar Indiju vai Ķīnu, Latvija no pārējām Baltijas valstīm daudz neatpaliek, un ir pat pārāka attiecībā uz sistēmu izstrādi un lielu kompāniju attīstību, biznesa ziņu portālam BNN.LV viedokli pauž nozares eksperti.

«Latvija ir ļoti maza valsts, līdz ar to runāt par Latviju kā IKT lielvalsti ir pārāk skaļi. Tomēr Latvija uz Lietuvas un Igaunijas IKT tirgus fona neizskatās slikti,» uzskata Komerccentrs Dati grupa valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis.

Viņš atzīmē – katrā no minētajiem tirgiem ir zināmas atšķirības, ko varam viens no otra aizgūt. Igauņi izceļas ar Skype, ar kopējo nākotnes vīziju, savukārt Lietuvā pagājušajā gadā valsts varas «elite» mudinājusi strādāt pie tā, lai pasaulē vadošās kompānijas investētu Lietuvas ekonomikā, atverot tur savas pārstāvniecības. Tā rezultātā tika piesaistīts Barclays, IBM atvēra savu zinātnes un izpētes institūtu, norāda Gulbis, piebilstot, ka tās ir tendences, kam arī mēs varētu sekot.

Lattelecom Technology izpilddirektors Rinalds Sproģis, atzīmē, ka Starptautiskos tirgos Latvija varētu mēģināt startēt kā kāda cita projekta sadarbības partneris, kas nodrošina atbilstošu risinājumu vai arī piedāvā savu kompetento speciālistu pakalpojumus. «Iespējams, ja izstrādājam un realizējam Latvijā kādu inovatīvu risinājumu, tas var ieinteresēt arī citas valstis,» uzskata Sproģis.

Par to ir pārliecināts arī Baltic Data vadītājs Aivars Arums, kurš min sava uzņēmuma piemēru. «Kompānijai lielu pievienoto vērtību dod CD/DVDSoft+R jeb pašierakstošie diski. Mēs katrā CD un DVD diskā ierakstām kopēšanas programmatūru un tādējādi diski ir atbrīvoti no nesēju atlīdzības (autoratlīdzības),» teic Arums atzīmējot, ka nesēju atlīdzība vienam DVD ir divdesmit santīmu. «Mēs dienā spējam producēt 4 000 pašierakstošo disku, līdz ar to tas dienā sniedz 800 latu ietaupījumu, mēnesī 16 000 latu, bet gadā – 192 000 latu. Bez tam šos diskus ir iespējams pārdot arī ārzemēs, jo autoratlīdzība, piemēram, Francijā ir ļoti augsta,» piebilst Arums.

Komerccentrs Dati grupa valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis uzskata, ka Latvija ir īpaša ar to, ka mūsu IKT tirgus ir stipri lielāks kompāniju ziņā. Viņaprāt, no sistēmu izstrādes un attīstības viedokļa, ne Lietuvā, ne Igaunijā nav kompānijas, kas varētu ar Latviju šajā ziņā konkurēt. «Latvijā ir vairāki uzņēmumi, ar kuriem varam lepoties – Tieto Enator, Accenture, Exigen Services, utt., turklāt šajos uzņēmumos, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem, darbinieku skaits ir krietni lielāks,» teic Gulbis, uzsverot, ka ir arī daudz jaunu kompāniju ar ļoti spēcīgām nākotnes perspektīvām, kas, pēc viņa pārliecības, strauji attīstīsies.

«Galvenais Latvijas pienesums jeb konkurētspēja ir balstīta uz to, ka, pirmkārt, jau PSRS laikā Latvijā bija salīdzinoši daudz matemātiķu. Latvijai ir liels intelektuālais potenciāls,» norāda Gulbis, minot, ka arī Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir īpašs. Viņš pauž viedokli, ka mums nav sveša ne vācu, ne zviedru, ne krievu mentalitāte, mēs ātri spējam pielāgoties, un tas tuvākajā nākotnē būs liels pluss, jo pasaule kļūst mazāka un gudrāka – savstarpējā komunikācija starp dažādām nacionalitātēm, rasēm un sociālajiem slāņiem būs ciešāka.

«Ja spēsim sakārtoties no uzņēmējdarbības viedokļa, strādāt, lai attīstītu konkurētspēju, nevis lai pārdalītu esošo, mēs būsim pieprasīti,» tā Gulbis.

Sproģis savukārt uzsver, ka šobrīd Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem nebūtu jākoncentrējas uz ārvalstu tirgu iekarošanu, jo arī Latvijā ir vēl ļoti daudz darbu darāmu un projektu realizējamu.