Pērn galvenos terorisma draudus Eiropas drošībai radīja Eiropas islāmistu, tostarp no Latvijā netālajām Skandināvijas valstīm, ceļošana uz Sīriju un pievienošanās tur bāzētajiem islāmistu teroristu grupējumiem, liecina starptautiskā terorisma draudu analīze.
Šī tendence rada gan tūlītējus, gan ilgtermiņa terorisma riskus, jo pastāv ticama iespēja, ka pēc atgriešanās no Sīrijas Eiropas islāmisti var veikt teroristiskas darbības Eiropā. Sīrijas konfliktā aktīvi iesaistījušies arī islāmisti no Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīm, kas rada potenciālus ilgtermiņa terorisma riskus arī šajās valstīs, liecina Drošības policijas (DP) publicētais pārskats par 2013.gadu.
Pēdējo gadu laikā ir vērojama tendence, kas liecina par islāmistu ar izcelsmi no bijušajām PSRS valstīm arvien aktīvāku iesaistīšanos vardarbīgās aktivitātēs citos reģionos un pieaugošajiem savstarpējiem kontaktiem.
Vienlaikus pārskata periodā bija vērojama drošības situācijas pasliktināšanās arī citos pasaules reģionos, notika teroristu uzbrukumi Eiropas valstu pilsoņiem vairākās islāma valstīs, kurās atrodas nozīmīgi teroristu grupējumi.
2013.gadā arī turpināja palielināties interneta loma terorisma draudu izplatībā Eiropā. Šobrīd virtuālajā vidē ir pieejams gan plašs radikalizāciju veicinošas informācijas klāsts, gan padomi, kas nepieciešami personām, kuras vēlas doties uz konfliktu reģioniem un/vai veikt teroristiskas darbības savās mītnes zemēs.
Terorisma draudu līmenis Latvijā 2013.gadā būtiski nemainījās un saglabājās relatīvi zems. Pagājušajā gadā Latvijā nenotika terora akti vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas būtu saistīti ar terorismu. Vienlaikus tika identificēti vairāki faktori, kas nākotnē var veicināt terorisma risku palielināšanos.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2013.gadā Latviju apmeklēja Eiropā neviennozīmīgi vērtētā starptautiskā misionāru un ortodoksālā islāma interpretācijas sludināšanas kustības Tabligh Jamaat (TJ) misionāri no ārvalstīm. Līdz šim TJ aktivitātes Latvijā nav veicinājušas vardarbību un tiešus terorisma draudus, taču pārskata laikā kustības pārstāvji ir sākuši aktīvi aicināt Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvjus doties ticības nostiprināšanas ceļojumos uz valstīm, kur ir nozīmīga teroristu grupējumu klātbūtne.
Eiropas valstu pieredze liecina, ka šīs kustības sludinātā islāma interpretācija, kas ir vērsta pret Rietumu demokrātijas vērtībām, var veicināt musulmaņu izolēšanos no pārējās sabiedrības un pievēršanos arvien radikālākiem uzskatiem. Tāpat terorisma tendenču analīze parāda, ka ceļošana uz reģioniem, kur ir pastiprināta teroristu grupējumu klātbūtne, var sekmēt šo personu nonākšanu teroristu grupējumu sludinātās vardarbīgās ideoloģijas ietekmē.
Neraugoties uz Latvijas musulmaņu kopienā notikušo vadības maiņu, TJ misionāru vizītes joprojām neguva plašu atbalstu Latvijas musulmaņu kopienā. Arī jaunā Latvijas Islāma kultūras centra (LIKC) vadība, kuru 2013.gadā pārņēma Latvijas čečenu kopienas pārstāvji (līderis – Arbi Indarbajevs), centās distancēties no aktivitātēm, ko varētu raksturot kā radikālas. Tiesa, pārskata periodā LIKC beidzot izdevās iegādāties ēku, ko plānots pārveidot par mošeju. Šīs ēkas iegāde tika finansēta no dažādiem avotiem, galvenokārt no Persijas līča reģiona valstīs bāzēto organizāciju sniegtā finansējuma.
Eiropas valstu pieredze liecina, ka līdz ar finansējuma piešķiršanu šī reģiona organizācijas parasti cenšas arī izplatīt savu izpratni par islāmu, popularizēt islāma novirzienu – vahabismu. Tas ir viens no radikālākajiem islāma virzieniem un tā sludinātie principi ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām un izpratni par sekulārisma un indivīda tiesībām Eiropā.
Pēdējos gados Latvijas musulmaņu kopienā par tradīciju ir kļuvusi starptautisku pasākumu rīkošana. Arī 2013.gadā Latvijā notika starptautiski reliģiski izglītojoši pasākumi, kurus apmeklēja gan Latvijas, gan ārvalstu musulmaņi un kuros lekcijas par islāmu lasīja gan vietējie, gan ārvalstu lektori (arī personas, kuras atbalsta radikālu islāma interpretāciju).
DP veic papildu pārbaudi visiem to valstu pilsoņiem, kam, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, saskaņā ar Latvijas tiesību normām ir jāveic šāda veida pārbaude. Šādas papildu pārbaudes tiek veiktas pilsoņiem no tām valstīm, kur ir nozīmīga teroristu grupējumu vai ar tiem saistītu personu klātbūtne. Pārskata periodā DP veica 1 083 ielūgumu papildus pārbaudi (pārbaudītas 1 655 personas) un izskatīja 1 015 vīzu pieprasījumus. 2013.gadā veikto pārbaužu rezultātā netika konstatēti teroristu grupējumu pārstāvju mēģinājumi ieceļot Latvijā.
Analizējot kopējo patvēruma meklētāju dinamiku pārskata periodā, jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šo personu skaits samazinājās. Kopumā 2013.gadā tikai veikta 171 patvēruma meklētāja pārbaude. Visvairāk patvēruma meklētāju Latvijā bija no Gruzijas – 133 personas, taču starp šīm personām bija arī Sīrijas, Ēģiptes, Irākas, Alžīrijas, Somālijas, Palestīnas pašpārvaldes, Irānas, Nigērijas un Marokas pilsoņi. Joprojām novērojama tendence, ka citas valsts pilsoņi (piemēram, Marokas un Alžīrijas) uzdodas par Sīrijas pilsoņiem, cerot tādējādi vieglāk iegūt patvēruma meklētāja statusu un izvairīties no izraidīšanas.
Ref: 102.000.102.7335