Krīze un korupcija iet roku rokā, jo korupcija ir viena no krīzes sekām, diskusijā Krīze: samelstais un faktiskais sacījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
«Augstos amatos bieži nonāk cilvēki, kuru kompetence neatbilst amatam. Tādējādi rodas plaisa starp bagātiem un ne tik bagātiem cilvēkiem Latvijā, un tas tikai pastiprina krīzes situāciju. Krīze sākas jau tad, kad jūtam, ka kaut ko darām nepareizi, bet tomēr turpinām savu rīcību, nedomājot par sekām,» tā Strīķe.
Viņa norāda, ka korupcijas sākums var būt mazas lietas, kas pāraug būtiskos pārkāpumos, no kā cieš visa sabiedrība kopumā. Tāpēc valsti nepieciešams ikdienā kontrolēt, jāuzrauga, kā tiek izlietoti tai pieejamie līdzekļi.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica uzskata, ka krīze ir izaicinājums izvērtēt savu līdzšinējo rīcību un īstenot jaunas idejas, pieņemt drosmīgus lēmumus. Nedrīkst gaidīt palīdzību no valsts, kad pats spēj rīkoties, piebilstot, ka, protams, vienmēr būs sabiedrības daļa, kurai ir objektīva nepieciešamība pēc pabalsta.
«Nodarbinātības un bezdarba jomā esošās problēmas ir dziļas. Šobrīd reģistrēto bezdarbnieku skaits ir 164 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 30% ir ilgstošā bezdarbnieka statusā. Kādas sekas sabiedrībā šis fakts radīs pēc gada, pieciem vai desmit ir jautājums, kam jāpievēršas jau šodien,» pārliecināta Paševica.
Turpinot par krīzes būtību, filosofe Māra Kiope norāda, ka vārds «krīze» kā tāds jau sen vairs neko nepasaka. «Krīzes ir tik dažādas, un šis vārds vairs neraksturo to situāciju, kādā šobrīd atrodas sabiedrība. Katastrofa, ko slēpj vārds krīze, ir pašā cilvēkā. Un no tā cilvēks var atbrīvoties, ja domā par lietām, izveidojot savu vērtību prizmu, tādu attiecību kārtošanas veidu, kas saistīts ar komunikāciju, dalīšanos labajā,» sacīja Kiope. Viņa atzīst, ka laika gaitā ir iestrādājusies neveselīga attieksme pret notiekošo, taču tas nedrīkst kļūt par vadošo dzīvesveidu.