Eksperti: Latvijai IKT jomā nav mērķa

Latvijai nav skaidra mērķa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, un sīvas konkurences un samazināto pasūtījumu dēļ IKT uzņēmumiem ir jāpieliek ne tikai lielākas pūles, lai iegūtu tiesības realizēt kādu no izsludinātajiem projektiem, bet arī jāizvērtē uzņēmuma iespējas šos projektus veiksmīgi ieviest, savu viedokli biznesa ziņu portālam BNN pauž nozares eksperti.

Laikā, kad pasaules un Latvijas ekonomikas stāvoklis ir raksturojams kā nenoteikts un joprojām neprognozējams, tas atstāj arī būtisku ietekmi uz Latvijas IT tirgu, kas šajā laikā pārprofilējas un iespēju robežās pielāgojas tirgus vajadzībām, norāda Lattelecom Technology izpilddirektors Rinalds Sproģis.

«Vēl pavisam nesen lielākā daļa ražošanas uzņēmumu lielus līdzekļu ieguldīja iekārtu modernizēšanā. Tas ir novedis pie tā, ka esošā IT infrastruktūra un procesi nesniedz nepieciešamo atbalstu uzņēmuma pārraudzībai,» min Sproģis, atzīmējot, ka tieši šobrīd tirgū ir jūtama nepieciešamība pēc kvalitatīvas un funkcionālās lietojuma programmatūras izstrādes.

Sproģis uzsver, ka šie procesi no uzņēmumiem prasa lielu elastību un spēju pielāgoties tirgus tendencēm. «Relatīvi mazākiem uzņēmumiem, kas ir darbojušies, piemēram, tikai tehnikas nodrošināšanā, konkurences cīņa ir bijusi pārāk sīva, kā rezultātā tie no tirgus ir izstumti,» tā Lattelecom Technology izpilddirektors.

Arī Baltic Data vadītājs Aivars Arums uzsver, ka krīzes ietekmē Latvijā bankrotējušas daudzas firmas – lietuviešu BMS Megapolis, Topo centrs, latviešu EET un vairākas nelielu pilsētu uzņēmumi, tāpat arī daudzi interneta veikali. «Pamatā darbību pārtrauca visi tie, kuru darbība balstījās uz kredītiem,» teic Arums.

Viņš gan uzskata, ka situācija 2011. gadā, salīdzinot ar pērno gadu, ir uzlabojusies.

Pēc SIA Komerccentrs DATI grupa valdes priekšsēdētāja Alda Gulbja viedokļa, kritiskākais IKT nozarei bijis 2008. gads. 2009. gads vairs nebija tik smags, savukārt 2010. gads jau iezīmējās kā nostabilizēšanās un sakārtošanās gads. «Arī tuvāko 5 un 10 gadu laikā savu aktualitāti nezaudēs optimizācijas un sakārtošanas procesi, no tirgus viedokļa Latvijā sagaidāma izaugsme. Tomēr, daudz kas ir atkarīgs no nākošā Eiropas finanšu plānošanas perioda 2013. – 2020. gadā,» norāda Gulbis, piebilstot, ka ir ļoti daudz jāstrādā, lai Latvija kļūtu nobriedušāka, jo «automatizēt var tikai sakārtotus procesus».

Kas attiecas uz projektiem ar valsts finansējumu, to praktiski neesot, teic Gulbis, uzsverot, ka lielākā daļa finansējuma nākusi no Eiropas vai «starptautiskajiem donoriem». Tāpat viņš atzīmē, ka IKT nozare ļoti tendenciozi integrējas daudzās citās nozarēs. “IKT un būvniecība jau ir ļoti cieši saistītas, IKT un enerģētika, IKT un apmācības, IKT un valsts pārvalde tāpat. Arī vairākas amatpersonas ir teikušas, ka IKT plašāka izmantošana ir veids, kā viņi redz valsts pārvaldes optimizāciju. Tas garantē nozares attīstību,» tā Gulbis.

Kas attiecas konkrēti uz SIA Komerccentrs DATI grupa, Gulbis norāda, ka šis gads būs labāks kā iepriekšējais. «Šobrīd jau ir iezīmējušās tendences, kas ļauj paredzēt, ka biznesa apjomi varētu pieaugt pat vairākas reizes,» BNN portālam norāda Gulbis.

Sproģis paredz, ka tuvākā nākotnē uzņēmumi turpinās skatīties kā optimizēt savas izmaksas, tai skaitā IT. «Pasaules pieredze liecina, ka arvien lielāku popularitāti iegūst  IT infrastruktūras atjaunošana, pārejot no serveru iegādes uz serveru nomas pakalpojumiem, jeb tā sauktā Infrastructure as a Service (IaaS).» Viņš norāda, ka šīs tendences ienāk arī Latvijā, bet pagaidām to attīstība ir tikai sākuma stadijā, proti, pagaidām infrastruktūras resursu nomu pārsvarā izmanto lielie un vidējie uzņēmumi, kur notiek pakāpeniska esošo serveru konsolidācija un satura migrēšana uz virtuālajiem serveriem.

Viņaprāt, līdzīga tendence ir vērojama arī lietojumu licenču jomā. Gadījumos, kad tiek izmantota centralizēta IT infrastruktūra izvietošana specializētajos datu centros, kā papildus iespēja klientiem tiek piedāvāta licenču noma. «Šis pakalpojums savu popularitāti iemantoja tieši ekonomikas lejupslīdes laikā, jo atļauj uzņēmumiem atteikties no nevajadzīgām licencēm darba spēka optimizēšanas rezultātā vai biznesa vides sašaurināšanas gadījumos,» vēsta Sproģis.